Pastnieki nezvana divreiz
Lai gan ierakstīts vai apdrošināts sūtījums Latvijas pastam ir jānogādā norādītajā adresē un jāizsniedz adresātam tieši rokās, realitātē lielākoties pēc sūtījumiem ir jādodas uz pasta nodaļu.
Pastnieki aizbildinās, ka neviens normatīvais akts neuzliekot pasta komersantam par pienākumu korespondences piegādes laikā ieiet adresāta privātajā teritorijā.
Tas, ka ierakstītas vai apdrošinātas vēstules saņēmējam pēc sūtījuma ir jādodas uz pasta nodaļu, nevis tas tiek izsniegts norādītajā adresē, Latvijā nav nekas neparasts. Par to īpaši sarūgtināta ir Neatkarīgās lasītāja pensionāre Genovefa Čerkovska. Viņa regulāri gatavo sūtījumus un ar Latvijas pasta starpniecību sūta tos savai slimajai māsai, kura jau pārkāpusi 86 gadu slieksni. Diemžēl ne reizi šie sūtījumi nav piegādāti – pastkastītē vien atstāts paziņojums, ka jāierodas pēc tā pasta nodaļā. Kad Genovefas pacietības mērs bija pilns par kārtējo uzaicinājumu slimajai māsai pašai ierasties pasta nodaļā, viņa zvanīja uz Latvijas pastu, lai noskaidrotu, kāpēc tā ņirgājas par vecu un slimu cilvēku. Viņai paskaidrots, ka privātmājas teritorijā pastnieks ieiet nedrīkst. Viņš vien ir tiesīgs piezvanīt pie vārtiņu zvanu pogas. Ja tādas nav, tad pastnieks uzskata, ka adresāta nav mājās.
«Vai katrs vecais, slimais, nespējīgais ir spējīgs aizčāpot līdz vārtiņiem, kur lepni pastaigājas pastnieks un, signalizācijas zvanu neatradis, mierīgi dodas atpakaļ uz pasta nodaļu un noliek sūtījumu uz galda?» izmisusi taujā Genovefa.
VAS Latvijas pasts sabiedrisko attiecību speciāliste Eva Puriņa Neatkarīgajai skaidroja, ka Latvijas pasts kā pasta komersants sniedz piegādes pakalpojumus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Tie nosaka, ka ierakstītu vai apdrošinātu sūtījumu pastnieks piegādā uz sūtījuma norādītajā adresē un izsniedz adresātam tieši rokās. Ja sūtījuma piegādes laikā adresāts nav sastopams norādītajā adresē, pastnieks atstāj pastkastītē aicinājumu ierasties pēc sūtījuma pasta nodaļā. Tā pastniekam ir jārīkojas visos gadījumos, pat tādos, ja ierakstīta sūtījumu saņēmējs dzīvo, piemēram, mājas piektajā stāvā bez lifta. Diemžēl daudzi, jo īpaši pilsētnieki, Neatkarīgajai atzinās, ka ierakstītu vai apdrošinātu pasta sūtījumu nav saņēmusi pat tādos gadījumos, kad noteikti ir bijuši mājās. Vēlāk vien pastkastītē atraduši uzaicinājumu ierasties pasta nodaļā pēc sūtījuma.
Uzaicinājumus ierasties pēc sūtījuma pasta nodaļā bieži saņem arī tie, kuri dzīvo ar žogu apjoztā privātmājā. «Vienlaikus paskaidrojam, ka neviens normatīvais akts neuzliek pasta komersantam par pienākumu korespondences piegādes laikā ieiet adresāta privātajā teritorijā. Protams, bieži ir gadījumi, kad pastnieks zvana un klienti viņu aicina ienākt pagalmā. Tikai tādos gadījumos pastnieks ieiet klienta privātajā teritorijā, lai sniegtu korespondences piegādes pakalpojumus. Konkrētajā gadījumā Babītes pagastā pie privātmājas žoga nav zvana pogas, tāpēc pastniekam nav iespējams piezvanīt adresātei, satikt viņu un izsniegt pasta sūtījumu. Tā kā piegādes laikā sūtījumu nebija iespējams izsniegt, pastnieks ievietoja pastkastītē informatīvo paziņojumu. Šajā gadījumā pastnieks piegādes pakalpojumu ir sniedzis, tomēr izsniegt sūtījumu nav bijis iespējams no Latvijas pasta neatkarīgu apstākļu dēļ,» sacīja E. Puriņa.
Vismaz konkrētajā gadījumā Latvijas pasts ir radis risinājumu, proti, Piņķu pasta nodaļa ar klienti ir vienojusies, ka kliente vai nu uzstādīs zvana pogu pie žoga, vai arī turpmāk iepriekš ar pastnieku vienosies par konkrētu laiku, kad viņai tiks piegādāti pasta sūtījumi.
Lauku saimniecību, kurām apkārt nav žogu, saimniekiem ar ierakstītu sūtījumu saņemšanu lielākoties nav problēmu. E. Puriņa zināja stāstīt, ka pastnieks (lauku teritorijās tas ir pastnieksautomobiļa vadītājs) iespēju robežās, ja ceļš ir izbraucams, piebrauc pie mājas un dara visu nepieciešamo, lai izsniegtu ierakstītu vai apdrošinātu sūtījumu.