Saeimas komisija atbalsta Krimināllikuma grozījumus hibrīddraudu novēršanai
Saeimas Juridiskā komisija šodien izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja pretrunīgi vērtētos Krimināllikuma grozījumus, kuru mērķis ir hibrīddraudu novēršana.
Par grozījumiem 21.aprīlī jālemj Saeimai.
Pēc kritikas saņemšanas par dažādiem likumprojekta aspektiem vairākas no normām to izskatīšanas laikā ir precizētas. Norma par valsts noslēpuma iegūšanu, kas radīja bažas par tās iespējamo izmantošanu pret žurnālistiem, pagaidām tika izslēgta no likumprojekta. Pēc būtības tā dēvētās žurnālistu normas izskatīšana tika atlikta uz divām nedēļām pēc diskusijām par Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumiem.
Krimināllikuma grozījumi paredzēs, ka sods pienāksies par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā. Par šādu nodarījumu rosināts noteikt sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Sākotnējā grozījumu redakcijā nebija minēts nosacījums par darbību neatbilstību valsts pamatlikumam - bija paredzēts, ka sods būs par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību vai suverenitāti vai kas vērsta uz teritoriālās vienotības graušanu, valsts varas gāšanu vai valsts iekārtas grozīšanu. Tagad šī sākotnējā redakcija ir precizēta ar atsauci uz Satversmi.
Tāpat atbalstīta kriminālsoda noteikšanu par darbībām, kuru nolūks būtu palīdzēt ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu vai valsts drošību. Par šādu nodarījumu plānots cietumsods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods kopā ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Grozījumi arī paredz sodu par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā nodot tās ārvalstu organizācijām. Komisija atbalstīja arī kriminālsoda noteikšanu par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Tika atbalstīts par minētajiem nodarījumiem kā sodu noteikt brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Kā ziņots, pagaidām izslēgtā "žurnālistu norma" paredzēja kriminalizēt valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, ja tas netiek darīts spiegošanas nolūkā. Par attiecīgo nodarījumu bija rosināts paredzēt sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Jau vēstīts, ka likumprojektam Saeimā noteiktā "lielā steidzamība" nosaka, ka Valsts prezidentam Raimondam Vējonim nebūs tiesību šos grozījumus neizsludināt vai nodot tautas nobalsošanai. Vējoņa pārstāvji gan ir sekojuši likumprojekta izskatīšanai parlamentā un komisijas sēdē iebildumus par precizēto grozījumu redakciju nav pauduši.