Kultūrobjekti atdzimst smagnēji
Šobrīd Kultūras ministrijas (KM) redzeslokā ir vairāki objekti: gan Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kas 4. maijā vērs durvis, Okupācijas muzejs, Rīgas cirks un virkne citu – mazāku un lielāku – objektu. To projekti ir dažādās gatavības stadijās, un arī finansējums plānots no dažādiem avotiem – gan Eiropas Savienības fondiem, gan no valsts vai pašvaldību budžeta, kā arī no privāto investoru kabatas.
Okupācijas muzeja divi scenāriji
Visā šo objektu sarakstā Latvijas Okupācijas muzeja nākotne ir viena no neskaidrākajām. Pēc ugunsgrēka arvien aktuālāks kļūst ēkas rekonstrukcijas jautājums, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde, kura esot pati savām acīm pārliecinājusies, ka iekšpusē lieli postījumi nav nodarīti, bet ārpusei gan tie ir nopietnāki. Diemžēl viss iestrēdzis pie būvatļaujas, ko Rīgas pilsētas būvvalde atteikusies izsniegt, pamatojot to ar arhitektonisko vērtību ignorēšanu. Šis lēmums ir pārsūdzēts, un Rīgas domes Attīstības departaments solījis to izskatīt martā, taču nu šis datums pārcelts uz oktobra beigām. Scenāriji esot iespējami divi: ja būvvaldes lēmums tiks pārskatīts, projektu varēs īstenot, ja ne – tad jādomā, ko darīt tālāk.
Virkne ieceru
Iebuksējusi arī Jaunā Rīgas teātra (JRT) atjaunošana. Tā pagaidu pārcelšanās uz Tabakas fabrikas nama telpām (to iekārtošanai tika atvēlēti vairāk nekā divi miljoni eiro) ir ieilgusi – bija cerēts, ka tas notiks jau 2015. gadā. JRT ēkas Lāčplēša ielā pilnīgu rekonstrukciju (19 miljoni eiro) paredzēts pabeigt 2018. gadā, taču, iespējams, ka termiņus nāksies pārbīdīt. D. Melbārde uzsvēra, ka arī Arsenāls, kas ir viena no plašāk izmantotajām izstāžu zālēm, atzīts par vidi degradējošu ēku, tāpēc tuvākajos gados jādomā par tā atjaunošanu. Kopā ar Muzeja krātuvēm šiem objektiem no valsts budžeta trīs gadu laikā (2016.–2018.) ieplānots tērēt aptuveni 70 miljonus eiro.
Taču tie nebūt nav vienīgie projekti, ko vajadzētu realizēt. Jāizveido Latvijas Nacionālā arhīva Rīgas reģiona centrs (pašreizējais ir piepildīts teju līdz maksimumam), jāattīsta tālāk Tabakas fabrikas kvartāla komplekss, izveidojot to par radošo industriju centru, jāizbūvē Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu komplekss (patlaban dekorācijas tiekot turētas gandrīz zem klajas debess). Šobrīd esot pabeigta dekorāciju pacēlāja iekārtošana. Tāpat vēl šajā grupā, kurā, privāto investīciju un citu finansējumu ieskaitot, plānots ieguldīt ap 30 000 eiro, ietilpst Rakstniecības un mūzikas, Akuratera un Raiņa memoriālo muzeju atjaunošana.
Jāatjauno programma
D. Melbārde arī vērsa uzmanību uz to, ka vajadzētu aktualizēt Kultūras infrastruktūras atjaunošanas programmu turpmākajiem desmit gadiem. To mudinot darīt pēdējā laika pieredze, jo nevarot objektu rekonstrukciju plānot vien gada budžeta griezumā, lai nerastos tādas problēmas, kā ar Rīgas cirku. Vienīgā izeja šobrīd esot sienas remontā ieguldīt līdzekļus no valsts budžeta neparedzētiem gadījumiem.
Kultūras ministre arī norādīja, ka nesakārtoti infrastruktūras objekti ir naudu patērējoši, jo tu uzturēšana nebūt nav lēts prieks. Kā piemēru tam, ka pēc restaurācijas vieta iegūs jaunu elpu, viņa minēja Raiņa muzeju Tadenavā un Rēzeknes Zaļo sinagogu, izveidojot senajā ēkā Tūrisma informācijas centru, Koka arhitektūras centru un Ebreju kultūras mantojuma virtuālo ekspozīciju. Priecējot arī, ka Ventspilī jau gatavs tehniskais projekts mūzikas vidusskolai ar koncertzāles funkciju. Lēmumu gan par šīs, gan par Rīgas akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu vajadzētu pieņemt tuvākajā laikā. Rīgas koncertzālei ideālā gadījumā jubilejas gadā varētu ielikt pamatakmeni, un tad to varētu pat nodēvēt par Latvijas simtgades koncetrtzāli. Vēl KM plānos ir no 2018. gada sākt sakārtot sakrālo mantojumu, piešķirot gadā ap miljonu eiro un uzlabojot vismaz piecas vissliktākajā stāvoklī esošās baznīcu ēkas (tajā skaitā arī Jēkaba katedrāli).
VIEDOKĻI
Sandis VOLDIŅŠ, Kultūras ministrijas valsts sekretārs:
– Pēdējā laikā tiek runāts, ka tā ir patērējoša nozare. Tā nebūt nav. Šī joma ir pelnoša, ko rāda arī dati. Latvijā kultūrai tiek novirzīti 0,5% no IKP, kas ir zemāk par vidējo ES valstīs kopumā, bet kultūra pienes klāt 2,2% no IKP. Tā ir arī stabili augoša, jo īpaši radošo industriju sektorā – Latvija ir pat 2. vietā Eiropā. Lai arī kultūras izdevumu ziņā uz vienu iedzīvotāju (141 eiro) esam vienā no zemākajām vietām, atdeve no tā ir lielāka, nekā valstīs ar krietni augstāku finansējumu.
Inguna RĪBENA, Saeimas deputāte:
– Ir svarīgi saglabāt labas un izsvērtas proporcijas kultūras budžetā: kultūras dzīvā procesa uzturēšanai, mantojuma saglabāšanai un būvniecības īstenošanai. Vienubrīd šis balanss tika izjaukts, nosveroties par labu tikai būvniecībai, dziļi traumējot dzīvā procesa attīstību. Jo – ko līdzēs skaistas ēkas, ja mums iekšā nebūs mākslinieku un radošo cilvēku. Vedīsim rādīt tikai no ārpuses? Kultūras izglītība, kas ir mūsu lepnums, ir pelnījusi, lai to ne tikai saudzētu, bet nēsātu uz rokām. Šobrīd, par laimi, gatavošanās Latvijas simtgades svinībām, ir padarījusi labvēlīgāku situāciju kultūras jomā.