Gadiem ilgi muļļātā iecere par visu Latvijas suņu čipēšanu un ielikšanu vienotā reģistrā kārtējo reizi tiks atlikta – šoreiz uz sgadu, lai lauciniekiem dotu laiku krāt naudu, bet čipētājiem, kas nu būs ne tikai veterinārārsti, sagatavoties čipēšanai.
Gatavoties gan laiks ir bijis – kopš 2011. gada. Līdz ar to argumenti par suņu īpašnieku nabadzību īsti neiztur kritiku. Vienīgais labums no obligātās čipēšanas kārtējās atlikšanas, ka Zemkopības ministrija atteikusies no absurdās domas izņēmuma kārtā nepiemērot noteikumu prasības lauku suņiem. Tieši laucinieku neaprūpētie suņi ir plašākā patversmju klientūra, un tieši laukos nepieskatītie sastrādā lielākās nepatikšanas – sakož aitas un trenkā meža zvērus.
Plānots arī paplašināt to personu kategoriju, kas tiesīgas ievadīt sunim čipu – to drīkstēs izdarīt Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori un apmācītas personas dzīvnieku patversmēs. Ir cerības arī, ka pakalpojuma izcenojumi tiks samazināti. Šobrīd nieka ieraksts Lauksaimniecības datu reģistrā maksā pāri septiņiem eiro uz vietas, bet ar klīniku starpniecību pat 15 eiro. Čipa pašizmaksa ir divi eiro, bet viss reģistrācijas pasākums, vēl komplektā ar, iespējams, nevajadzīgo dzīvnieka ceļošanas pasi, izmaksā krietni virs 30 eiro. Šobrīd prasība, ka no šā gada 1. jūlija čipam sunī jābūt obligāti, joprojām ir spēkā. Tas nozīmē, ka jau reģistrēto suņu saimnieki jebkurā gadījumā būs piemuļķoti. Finansiāli nedz valsts, nedz arī pašvaldības palīdzēt suņu saimniekiem negrasās. Par saviem hobijiem katram pašam jāmaksā, pat tad, ja tos piekopj trūkumcietēji. Pašvaldībām, pirmkārt, jāpalīdz vientuļiem bērniem, tad vientuļiem vecīšiem, tad visiem pārējiem, kas nelaimē nonākuši. Suņiem te konkurēt grūti, un pat dzīvnieku patversmes pašvaldības uztur gariem zobiem. Vakar par to tika runāts Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes sēdē. Neapmierinātību ar termiņa atlikšanu pauda aitkopji, jo suņi klaiņotāji nodara pāri aitām, bet «vainīgajam sunim nav saimnieka». Ko līdz tas, ka uzbrucējs notverts, ja saimnieks no viņa uzreiz atsakās.
Sanākušie dzīvnieku organizāciju pārstāvji pauda bažas, ka arī pēc sešiem mēnešiem nekas diži nemainīsies, jo nav efektīva mehānisma, kā piespiest neapzinīgus īpašniekus izpildīt valdības prasības. Kā viens no risinājumiem izskanēja ierosinājums saimnieku nepaklausības gadījumā likt suņiem ausīs mazās dzeltenās cūku krotālijas. Vai pat pašiem saimniekiem ausīs. Tomēr sēdes protokollēmumā šī jautrā ierosme diezin vai parādīsies.