Bērnu slimnīcā trūkst 86 ārstu

© F64

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā garākas rindas bija pie kardiologa, acu ārsta, otolaringologa, psihiatra un ģenētikas speciālistiem, šodien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē sacīja slimnīcas vadītāja Anda Čakša.

Viņa pastāstīja, ka rinda pie kardiologa varēja sasniegt 107 dienas, pie acu ārsta - 155 dienas, pie otolaringologa - 48 dienas, pie psihiatra rinda varēja sasniegt 88 dienas, bet pie ģenētikas speciālista - 108 dienas. Šāda informācija par rindām apkopota 1.aprīlī.

Tāpat slimnīcā ir 86 ārstu un 99 aprūpes personāla vakances. "Kritiskās" specialitātēs - oftalmoloģija, kardioloģija, ģenētika, psihiatrija, pediatrija - pēdējo gadu laikā nav izdevies piesaistīt jaunus rezidentus, informēja slimnīcas pārstāvji.

Runājot par rindu iemesliem, Čakša minēja pieaugošu pieprasījums pēc Bērnu slimnīcas sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī to, ka medicīniskā personāla kapacitāte ir nepietiekama, lai būtiski palielinātu pieņemšanas apjomu ambulatoro pacientu apmeklējumiem, tāpat valsts noteiktie ambulatorās veselības aprūpes speciālistu darba apmaksas tarifi ir zemi. Slimnīcas vadītāja minēja arī citus iemeslus.

Savukārt kā risinājumi rindu problēmai minēti ambulatoro pacientu plūsmas strukturēšana un prioritārās rindas izveide, sistēmiskas izmaiņas veselības aprūpes organizēšanā, piemēram, kvalitatīvi nosūtījumi sekundārās un terciārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, centralizētas rindas izveide nacionālajā līmenī noteiktu valsts apmaksātu bērnu rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, kā arī klīnisko diagnostikas, ārstēšanas un dinamiskās novērošanas vadlīniju sagatavošanas un reģistrēšanas Nacionālajā veselības dienestā veicināšana. Tāpat būtu jāizveido hronisko pacientu reģistrs elektroniskajā veselības nozares vadības sistēmā, sacīja Čakša.

Runājot par rindām, Čakša pauda, ka ir dažas lietas, ko var izdarīt slimnīca, ir jautājumi, kurus var mainīt, sadarbojoties ar Veselības ministriju. Tāpat jāmaina sadarbība ar ģimenes ārstu praksēm.

Par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību bērniem šodien diskutēja arī Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija. Nacionālā veselības dienesta pārstāvji informēja deputātus par rindām uz plānveida izmeklējumiem, kas bija atšķirīgi dažādos reģionos. Atbildot uz deputātu jautājumu, vai rindas nevarētu "izlīdzsvarot" starp reģioniem, NVD skaidroja, ka pacientiem ir tiesības izvēlēties ārstniecības iestādi.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais