Premjers vēlas, lai skolās notiek visaptveroša jauno talantu atlase
Viens no valdības prioritārajiem uzdevumiem būs izglītības kvalitātes paaugstināšana, vienlaikus paaugstinot iegūtās pamatizglītības kvalitātes vērtējumu Globālās konkurētspējas indeksā un izstrādājot un ieviešot pasākumus visaptverošai jauno talantu selekcijai skolās, īpaši lauku reģionos, to paredz Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) līdztekus valdības rīcības plānam piedāvātais dokuments par valdības prioritāriem virzieniem tautsaimniecības attīstībai.
Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas partijas pirmdien iknedēļas sanāksmē diskutēja par valdības rīcības plānu, tāpat premjers esot piedāvājis jaunu dokumentu par valdības prioritāriem virzieniem tautsaimniecības attīstībai. "Vienotībai" bija iebildumi pret jauno dokumentu, jo tur starp prioritātēm neesot nosaukta drošība. Lai to pārrunātu, partija šodien tiksies ar Kučinski.
Dokumenta projektā ir noteikts uzdevums veikt strukturālas izmaiņas izglītības sistēmā, sākot īstenot 21.gadsimtam atbilstošu izglītības saturu un radot izglītības resursu efektīvu un pārdomātu izmantošanu.
Tāpat starp rīcības virzieniem un nepieciešamajām darbībām rodama nepieciešamība veikt vispārējās izglītības skolu tīkla transformāciju, nodrošinot kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un izglītojamo telpiskās mobilitātes, izglītības iestādes fiziskās pieejamības, kompleksu risinājumu.
Prioritārajos valdības rīcības virzienos tautsaimniecības attīstībai nav piemirsts arī par profesionālās izglītības modernizēšanas pasākumiem un pieaugušo motivāciju tālākizglītībai. Norādīts, ka nepieciešama intensīva esošās modernās infrastruktūras izmantošana nodarbināto un bezdarbnieku kvalifikācijas celšanai ar mērķi nodrošināt darbaspēka kopējā kvalitātes atbilstību šodienas prasībām.
Kā vēstīts, šonedēļ ir paredzēts precizēt valdības rīcības plāna projektu un nākamnedēļ "tuvoties finišam" ar šo darbu, žurnālistus pirmdien informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Premjers vakar piedāvājis jaunu dokumentu par valdības prioritāriem virzieniem tautsaimniecības attīstībai.
Minētais jaunais dokuments ir iecerēts kā pielikums valdības rīcības plānam. Tajā uzsvērts, ka Latvija nevarēs ilgstoši uzturēt konkurētspējīgu ekonomiku, turot zemas darbaspēka izmaksas un masīvi izmantojot Eiropas Savienības fondus, kuru apjoms valstī pēc 2022.gada būtiski samazināsies.
Dokumentā pausta apņemšanās nodrošināt sabalansētu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu ap 5% apmērā no 2018.gada, un šī mērķa sasniegšanai tikšot veikta tautsaimniecības strukturālā transformācija, aktivizēta uzņēmējdarbība un veicināta produktu konkurētspēja.