Mediķu iziešana ielās pašreizējās nozares problēmas nerisinās, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pauda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Ņemot vērā minēto, viņš aicina veselības nozares pārstāvjus uz konstruktīvu diskusiju. "Es ceru uz ražīgām, konstruktīvām sarunām ar mediķu organizācijām. Piektdien [22.aprīlī] es esmu uzaicinājis visus pie sevis. Ceturtdien [21.aprīlī] mums būs diskusijas Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē," informēja Kučinskis.
"Iepriekšējā nedēļā ļoti daudz laika pavadīju kopā ar [veselības] ministru un [Veselības] ministrijas darbiniekiem. Mēs esam nonākuši līdz ļoti precīzam strukturētam plānam, kas ir jāizdara. Šis plāns arī parāda, [ka] (..) mēs varam nonākt līdz ilgtermiņa veselības budžeta skatījumam nākamā gada sākumā, ja šogad ražīgi strādā," sacīja premjers.
Valdības vadītāja skatījumā veselības darbinieku arodorganizācija gaida bezatbildīgus solījumus, kurus viņš nekad neesot devis un nedos. "Es esmu skaidri pateicis, ka nākamajā gadā tas, ar ko var rēķināties, ir 35 miljoni eiro, un līdz tam - nežēlīgs darbs visiem kopā, lai nonāktu līdz ilgtermiņam," atkārtoja Kučinskis.
Premjers uzsvēra, ka veselības nozare nav atrauta no pārējām valsts struktūrām. Tas nozīmē, ka šai nozarei, tāpat kā citām, trūks finansējuma, ja valsts necīnīsies ar ēnu ekonomiku un "neaizlāpīs" caurumus, pa kuriem nauda "iet garām" valsts budžetam.
Jautāts par konkrētām veselības nozares reformām, kurām varētu izlietot šī gada budžetā iecerētos papildu 35 miljonus eiro, Kučinskis sacīja, ka atbilžu meklēšanu uz šo jautājumu viņš vairāk vēlas atstāt veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) ziņā. Vienlaikus premjers atzina, ka Belēvičs šogad ir apņēmies ievērot ļoti saspringtus termiņus nozares reformu sākšanai.
Kā ziņots, pašlaik ir aktuāls jautājums par veselības aprūpes nozari un tās finansējumu kopumā. Gadījumā, ja netiks rasti risinājumi veselības aprūpes sistēmas problēmām, nozares darbinieki varētu rosināt prasīt Saeimas atlaišanu.
Nākamgad veselības aprūpes nozarei varētu būt paredzēti papildu 35 miljoni eiro reformu sākumam, bet bez plašāka izvērtējuma runāt par lielākiem līdzekļiem pašlaik nav iespējams, žurnālistiem jau iepriekš sacīja Kučinskis.
Kā ziņots, minētos 35 miljonus eiro šī gada valsts budžetā varētu iegūt, palielinot tā deficītu, pret ko kategoriski iebilst Fiskālās disciplīnas padome. Lai palielinātu budžeta deficītu, Latvijai būs jāsaņem Eiropas Komisiju atļauja.