Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa kā valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) akcionāru pārstāve vakar slavēja uzņēmumu un tā vadītājus par labu darbu 2015. gadā.
Dž. Innusa un LDz vadītāji par 2015. gada rezultātiem un tagadējo situāciju uzņēmumā stāstīja pēc tam, kad uzņēmuma akcionāru sapulce Dz. Innusas personā bija apstiprinājusi uzņēmuma gada pārskatu. «LDz kopumā un tā vadības komanda pagājušajā gadā ir ļoti labi nostrādājuši, it īpaši ņemot vērā visus starptautiskos ģeopolitiskos un ekonomiskos izaicinājumus,» rezumēja Dž. Innusa.
LDz darba rezultāti lielā mērā atkārto 2014. gada rādītājus, toties ļoti būtiski pārsniedz 2015. gada plānus. Neatkarīgā jau pērnā gada 16. oktobrī sniedza LDz vadītāju skaidrojumu, ka 45 miljonu tonnu pārvadāšana LDz plānā parādījusies kā pēdējā robežlīnija, uz kuras uzņēmums vēl var nosegt savus fiksētos izdevumus, dzīvojot ļoti taupīgi, bet nelūdzot valsts atbalstu un neveicot vēl citus ārkārtas pasākumus. Faktiski pārvadāto kravu apjoms tomēr sasniedzis 56,6 miljonus tonnu. Taču tagadējā situācija apliecina, ka LDz vadītāji, kuru vidū kopš 2015. gada sākuma notikušas vairākas izmaiņas, nebūt nav cēluši viltus trauksmi. Šogad ir sākuši piepildīties draudi, ko LDz vadītāji pilnīgi pamatoti saskatīja jau vairāk nekā pirms gada, bet kuru iestāšanos spēja novilcināt. Lielā mērā to noteica Latvijas dzelzceļnieku labā sadarbība ar Krievijas dzelzceļniekiem un kravu īpašniekiem, kurus ekonomiskā krīze spiež izvēlēties iespējami efektīvākās pārvadājumu shēmas, kādās ietilpst Latvija un LDz. Tālākais ekonomikas kritums daudzos pasaules reģionos un ļoti lielā mērā Krievijā samazina nepieciešamību pēc kravu un jo īpaši pēc energoresursu pārvadājumiem neatkarīgi no tā, cik efektīvi to spētu izdarīt LDz kopā ar Krievijas kolēģiem. LDz mērogā šis kritums izpaužas kā –20,6% kravu šā gada 1. ceturksnī attiecībā pret pagājušā gada 1. ceturksni. No otras puses, atlikušo kravu apjoms bijis 13 miljoni tonnu, un 13 x 4 = 52 miljoni tonnu gadā. Diemžēl nepaliek liela drošības rezerve no šā apjoma līdz LDz nepieciešamajam minimumam, jo jāņem vērā energoresursu pārvadāšanas sezonālais kritums, kas gadu no gada atkārtojas vasarā.
LDz vadītāji dara visu iespējamo kravu plūsmas uzturēšanai. Pirms dažām dienām LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš piedalījās Latvijas satiksmes ministra Ulda Auguļa sarunā ar Krievijas transporta ministru Maksimu Sokolovu. Vakar E. Bērziņš kopā ar vairākiem citiem LDz vadītājiem atkal devās uz Maskavu, kur izmantos tranzīta pakalpojumu izstādes un konferences TransRussia sniegtās iespējas tikties ar iespējami daudziem no 1520 mm sliežu platuma ceļu telpā strādājošo dzelzceļa uzņēmumu vadītājiem un citām amatpersonām, kuras lemj par kravu virzību šajā telpā.
No pagājušā gada notikumiem pašu mājās Dž. Innusa izcēla LDz spēju realizēt Eiropas Savienības finansētos projektus. Jāatgādina, ka šie projekti tikai pirms pāris gadiem uzgāzās LDz kā sniegs uz galvas, kad Latvija cita valsts uzņēmuma Pasažieru vilciens personā nespēja realizēt pasažieru vilcienu sastāvu iepirkumu, ko ES solīja apmaksāt. Pateicoties LDz spējai kāpināt kapitālieguldījumu apjomu pagājušajā gadā līdz 216,9 miljoniem jaudu, ES iepriekšējā plānošanas perioda nauda patiešām nonāca Latvijā. Summējot ES dāvinājumus un dzelzceļa kravu īpašnieku maksājumus par kravu pārvadāšanu, LDz spēj uzturēt savus ceļus tādā stāvoklī, kas līdzinās fantāzijai, ja dzelzceļus salīdzina ar autoceļiem. Proti, sliktā tehniskajā stāvoklī, kura dēļ jāsamazina vilcienu kustības ātrums, palikuši 64 km no 1200 km sliežu ceļu Latvijā. Tagad Latvijas valstij būs jābūt gatavai vajadzības gadījumā palīdzēt LDz šo bagātību nenolaist, lai Latvija spētu apkalpot dzelzceļa kravu plūsmas tad, kad tās agrāk vai vēlāk atjaunosies.
Uzziņai
Valsts a/s Latvijas dzelzceļš 2015. gadā
• apgrozījusi 218 miljonus eiro, bet kopā ar meitas uzņēmumiem – 420,2 miljonus eiro;
• uzturējusi sliežu ceļus, pa kuriem pārvadāti 55,6 miljoni kravu un 16,9 miljoni un 0,2 miljoni pasažieru attiecīgi iekšzemes un starptautiskajos reisos;
• kopā ar meitas uzņēmumiem valsts budžetā iemaksājusi 100 miljonus eiro un devusi darbu 12,2 tūkstošiem cilvēku.