Latvijas iedzīvotāju kopskaita sarukums nerada mājokļos pārlieku daudz tukšuma un vismaz Rīgā neapstādina dzīvokļu cenu augšupeju.
Šā gada pirmajos trijos mēnešos konstatēta vērā ņemama cenu celšanās Rīgas standartapbūves dzīvokļiem. Tā vismaz norāda divas no trijām lielākajām firmām, kas nodarbojas ar starpniecību mājokļu pirkšanā un pārdošanā. Arco Real Estate uzrāda šā gada 1. ceturkšņa pieaugumu kopumā par 18 eiro par kvadrātmetru, proti, tā cena tādējādi pieaugusi līdz 673 eiro. Latio uzrāda mērenāku pieaugumu +11 eiro, toties jau tagad augstāku cenu – 691 eiro par kvadrātmetru, no kuras 700 eiro robežlīnija šķiet kā ar roku, t.i., pāris mēnešos sasniedzama. Ober Haus turpretī paliek tikai pie tā, ka cenu celšanās turpinās, kaut kopā +6 eiro trijos mēnešos neizskatās iespaidīgi. Vēl janvārī Ober Haus norādītā summārā cena bija augstāka, nekā rēķināja Arco Real Estate.
Iepriekšējā reize, kad Rīgas standartapbūves mājokļu cenas nonāca nākamajā simtā eiro izteiksmē, bija 2013. gada vasara. Jau maijā Arco Real Estate kā vidējo cenu uzrādīja tieši 600 eiro par kvadrātmetru, bet bija vajadzīgi vēl daži mēneši, līdz visi trīs starpnieki augustā nosauca cenas, kas par dažiem eiro pārsniedza 600 eiro robežlīniju. Centrālās statistikas pārvaldes uzrādītais Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits kopš tā laika sarucis par 44,3 tūkstošiem cilvēku. Te jāpaskaidro, ka statistiķi uzrāda par aptuveni 150 tūkstošiem mazāk cilvēku nekā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kas neņem vērā cilvēku faktisko emigrāciju. Legālā imigrācija reemigrācijas, ģimeņu apvienošanas, darba, mācību un vēl citu iemeslu dēļ ir ietverta Latvijas iedzīvotāju kopskaita samazinājumā kā emigrāciju un izmiršanu kompensējošs faktors.
Acīmredzama korelācija starp iedzīvotāju emigrāciju un mājokļu cenu samazināšanos pastāvēja 2008. – 2011. gadā, kuru laikā Latvijas iedzīvotāju skaits kopā zaudēja vairāk nekā 100 tūkstošus cilvēku tikai emigrācijas dēļ un mājokļu cenas saruka vairāk nekā uz pusi. Pēc tam emigrācija turpinājās lēnākā tempā un izmiršana – savā parastajā tempā, taču mājokļu cenu kustība pavērsās pretējā virzienā. Šī virzība apliecina sevi, ja aplūko visu laika posmu kopš 2013. gada vasaras. Šā posma ietvaros bija vienu divus mēnešus ilgi laika posmiņi, kuros visas vai vismaz divas no trijām norādītajām māklerfirmām uzrādīja mājokļu cenu pazemināšanos.
Par noteicošo faktoru mājokļu cenu augšupejai jāuzskata eiro drukāšana un depozītprocentu likmju pārvietošana uz līdz šim vēsturiski nepiedzīvotu negatīvo likmju apgabalu. Tātad tagad cilvēkiem jāmaksā bankām par naudas turēšanu bankās ja ne pilnīgi atklāti, tad tā, ka jebkura naudas konta apkalpošanas izdevumi bankas klientam pārsniedz depozītprocentu ieņēmumus, ja tādi vēl ir saglabāti. Cilvēki ir spiesti pakļauties šo noteikumu autoru gribai, ka naudu nedrīkst turēt bankā, bet tā ir kaut kā jālieto. Pats minimālākais, ko cilvēki var darīt, ir naudas ieguldīšana mājoklī nevis kā mājokļa pirkšana, bet kā jau esoša mājokļa nepārdošana. Mākleri atzīmē, ka mājokļu cenu līdzšinējais kāpums nepievilina tirgum lielāku skaitu interesentu mājokļus pārdot.