LKS galvenie uzdevumi būs Rietumu un Krievijas attiecību krīzes pārvarēšana
Par tuvākā laika galvenajiem uzdevumiem politiskā partija Latvijas Krievu savienība (LKS) uzskata pretkara akciju organizēšanu, Rietumu un Krievijas attiecību krīzes pārvarēšanas veicināšanu, krievu skolu atbalstu, kā arī Latvijas etnisko minoritāšu izglītības un kultūras tiesību aizstāvēšanu, liecina šodien LKS kongresā pieņemtā rezolūcija.
Lai īstenotu šos uzdevumus, partija attīstīs stratēģisko sadarbību ar reģionālajām un etniskajām partijām - Eiropas Brīvās alianses dalībniecēm - Eiropas stabilitātes, drošības un sociālā taisnīguma problēmu jomās.
LKS uzskata par nepieciešamu stabilo un abpusēji pieņemamo attiecību izveidošanu starp Krieviju un Eiropas Savienības (ES) valstīm, kā arī starp Krieviju un Latviju. Ja iepriekš tās tika uztvertas kā ekonomiskās attīstības priekšnosacījums, patlaban runa ir par militārās sadursmes nepieļaušanu starp Krieviju un Rietumvalstīm, kas var kļūt par katastrofu Baltijas valstīm, tajā skaitā Latvijai.
"Pēdējo divu gadu laikā militāri politiskā situācija attīstījusies pretrunīgi. Krievija un Rietumvalstis atturējās no tiešas militāras sadursmes Sīrijā un Ukrainā. Šīs politikas rezultāts ir samērā ilgstošs pamiers Ukrainas austrumu daļā un Sīrijas konflikta relatīva stabilizācija, kas atklāj šim konfliktam politiskas noregulēšanas perspektīvu. Taču situācija ir kļuvusi vēl sliktāka nekā pirms diviem gadiem. Patlaban notiek Baltijas reģiona ātrā militarizācija un arī pieaug informācijas un psiholoģiskā kara saspringuma līmenis. ES un Baltijas valstīs mākslīgi tiek izplatīta pretkrievu histērija, palielinās militārie izdevumi un tiek novietots amerikāņu karaspēks, tajā skaitā smagie uzbrukuma ieroči, kā arī plānota spārnoto raķešu jūras nesēju izvietošana," teikts LKS rezolūcijā.
Līdz ar to LKS rezolūcijā pauž bažas, ka Latvijas teritorija varētu kļūt par karadarbības teātri ierobežota bruņota konflikta gadījumā, ja Rietumeiropa un Krievija neatradīs savu pretrunu mierīgu atrisinājumu. Baltijas reģions pārvēršas telpā, kurā varētu notikt militāro triecienu apmaiņa ar konvencionāliem ieročiem un kodolieročiem. Šo triecienu risks var būt tas, ka tuvākajā perspektīvā pierobežas zonā var palielināties uzbrukuma ieroču koncentrācija. Ja tas netiks novērsts, pēc pieciem gadiem Baltijas teritorija no Igaunijas līdz Polijai var pārvērsties par tuksnesi.
Tāpēc LKS aicina visas konfliktā iesaistītās puses panākt vienošanos par reģiona pilnīgu demilitarizāciju. Tāpat ir jāvienojas par savstarpējas kontroles mehānismiem, kuri izslēgtu jebkuras spekulācijas attiecībā uz teritoriālās ekspansijas vai valsts sistēmas vardarbīgas maiņas draudiem. Demilitarizētam Baltijas reģionam ir jākļūst par Eiropas drošības arhitektūras jaunu daļu, kurā Krievijas un Rietumvalstu intereses būtu līdzsvarotas.
LKS aicina NATO struktūras, kā arī Latvijas valdību, politiskās partijas un medijus izbeigt "kara psihozes" kurināšanu, atteikties no jauno draudu, kuri esot nākuši no Krievijas, meklēšanas un izgudrošanas. Partija aicina Krievijas varu pie simetriskas retorikas deeskalācijas attiecībā uz Rietumvalstīm. Visām pusēm patlaban esošajā situācijā ir jārīkojas atbildīgi, demonstrējot politisko briedumu.
Rezolūcija arī uzsvērts, ka LKS turpinās veikt informējošo darbu medijos un organizēt tiešas darbības akcijas, kuras būs vērstas uz sabiedriskās domas maiņu par labu mierīgai un abpusēji izdevīgai līdzāspastāvēšanai.
"Latvijas sabiedrībai ir jāpasaka Rietumiem un Austrumiem: "Nē - naidam, jā - sadarbībai"! Latvijas, Krievijas un ES intereses var būt sakārtotas – tām ir jābūt harmonizētām, nodrošinot dzīvi šodienas un topošām paaudzēm. Komunicējot ar medijiem un politiķiem Krievijā un Rietumvalstīs, partija strādās, lai izskaustu destruktīvu aizspriedumus, bailes un agresiju, lai atjaunotu uzticību starp kontinentu tautām," teikts LKS rezolūcijā.