Pirmie Eiropas Savienības programmas ietvaros uzņemtie patvēruma meklētāji šeit atrodas jau gandrīz divus mēnešus, taču pretēji Iekšlietu ministrijas izstrādātā integrācijas plāna iecerēm tie joprojām nav tikuši pie solītajiem mentoriem un sociālajiem darbiniekiem, kuriem plānā atvēlēta būtiska loma bēgļu integrēšanai mūsu sabiedrībā.
Situācija tuvākajā laikā gan mainīšoties, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputātus mierināja Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna.
Izdevīgāki noteikumi
Speciālistu trūkums skaidrojams ar to, ka pirmajā ministrijas izsludinātajā konkursā neviens no potenciālajiem pakalpojuma sniedzējiem tā arī nepieteicās. Tiem neesot patikuši konkursa noteikumi, piemēram, nebija iespējams saņemt avansa maksājumus, un apkalpojamo personu skaits bijis pārāk mazs (tikai ES programmas ietvaros uzņemtie patvēruma meklētāji).
Izsludinot otru konkursu, šie nolikuma trūkumi novērsti. Pakalpojuma sniedzējs varēs saņemt gan avansa maksājumus, gan sniegt savus pakalpojumus arī tiem patvēruma meklētājiem, kas līdz Latvijai nonākuši pašu spēkiem (kopā 119 personas), taču arī tad pieteicies tikai viens pretendents – biedrība Latvijas Sarkanais Krusts, kurš atzīts par labu esam, un aizvadītajā nedēļā ar to parakstīts līgums.
Trūkst koordinētāja
Ar mentoringa uzsākšanu un sociālo pakalpojumu sniegšanu gan vēl nedaudz esot jāpagaida, atzīst biedrības ģenerālsekretārs Uldis Līkops. Organizācijai nepieciešama aptuveni nedēļa laika, lai saprastu, ko integrācijas plāna ietvaros dara katra tajā iesaistītā ministrija vai dienests.
«Mēs tagad mēģinām saprast, kā tas koordinējas. Vajadzētu visas iesaistītās puses saaicināt pie apaļā galda, lai mūsu darbi nedublētos,» saka U. Līkops. To, ka nepieciešams koordinators, uzsver arī komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis. «To mēs labi pazīstam, katrs savā lauciņā dara ļoti labu darbu, bet rezultāta nav vai tas klibo,» saka politiķis.
Arī citas Saeimas komisijas iepriekš paudušas bažas, ka integrācijas process bez to koordinējošas iestādes vai vismaz personas nenesīs iecerētos augļus, un piedāvājušas tā stūri nodot I. Pētersones-Godmanes rokās.
Savukārt viņa Neatkarīgajai skaidroja, ka uzskata – šāda amata vai dienesta izveide ir politisks lēmums, bet par to, ka Saeimas deputāti vai Ministru prezidents šobrīd būtu gatavs tādu pieņemt, nekas neliecinot. Katrā gadījumā viņa uzņemtos koordinatores pienākumus tikai tad, ja viņai būtu iespējams arī ietekmēt iesaistīto personu darbu, nevis tikai apkopot un izplatīt informāciju.
Lielāka dienasnauda
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre politiķus arī informēja, ka tuvākajās dienās Latvijā no Dienvideiropas ieradīsies otrā patvēruma meklētāju grupa (desmit līdz 20 cilvēku), kuri pievienosies sešiem Latvijā jau esošajiem bēgļiem.
Paredzēts, ka tuvākajā laikā tiem kaut nedaudz uzlabos arī sadzīves apstākļus – no 2,15 eiro līdz trīs eiro tiks palielināta dienas nauda.
Šādu summu, zinot nepieciešamās dienas uzturdevas, aprēķinājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki, kas pārtikas preču cenas salīdzinājuši vairāku mazumtirdzniecības ķēžu veikalos.
Par dienas naudas palielināšanu sajūsmā nebija Zaļo un zemnieku savienības deputāts Ingmārs Līdaka. Viņš, uzsverot, ka, vērtējot ieceri no morāli ētiskā skatu punktu, to saprotot, aicināja izvērtēt iespēju patvēruma meklētājus pirms oficiālā statusa saņemšanas barot centralizēti.
Izrādījās, ka I. Pētersones-Godmanes savulaik vadītā darba grupa centralizētās barošanas iespējas izvērtējusi jau iepriekš, un izrādījies, ka tas maksātu vairāk – no 7 līdz 10 eiro dienā. Ievērojamā izmaksu starpība tiek skaidrota ar to, ka patvēruma meklētāji tiktu baroti trīs reizes dienā, septiņas dienas nedēļā, turklāt pakalpojuma sniedzējiem nav izdevīgi strādāt nedēļas nogalēs, kad lielākajai daļai to klientu, piemēram, skolām, pakalpojums nav vajadzīgs.