Valsts prezidents Raimonds Vējonis, šodien atklājot Melngalvju namā notiekošo diskusiju ciklu par Latvijas drošību 21.gadsimta izaicinājumu apstākļos, izteica aicinājumu valsts reģionos sākt līdzīga veida diskusijas, kas varētu atbildēt uz vairākiem svarīgiem jautājumiem, kā arī sagatavot valsts iedzīvotājus dažādiem apdraudējumiem.
Atklājot diskusiju, Vējonis klātesošajiem skaidroja, ka, ikdienā lemjot dažādos līmeņos, bieži vien tiek piesaukta drošība, tomēr skatoties no bruņoto spēku, robežu, kā arī Valsts policijas aspekta.
"Bet tas ietver daudz plašāku jautājumu loku, tostarp izglītību, veselību, kultūru, kā arī demogrāfiju. Mēs būsim stipri vien tad, ja mēs paši savā valstī spēsim justies droši. Ar cilvēku, kurš nejūtas droši, viegli manipulēt ārvalstu dienestiem un citiem interesentiem," sacīja prezidents, atzīstot, ka diskusija neatrisinās visas problēmas, taču tā iezīmēs problēmas, lai labāk sapratu, ko tieši tā nozīmē.
Vienlaikus prezidents izteica aicinājumu par šo tēmu turpināt diskusijas arī valsts reģionos, uzsverot, ka tas "bieži vien dod labākus rezultātus".
Tam piekrita arī Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa, skaidrojot, ka nepieciešama plašāka diskusija par rīcībām, kurām cilvēkiem nepieciešams jau laicīgi sagatavoties. Tāpat šādas diskusijas nepieciešamas pašiem drošības politikas veidotājiem. "Mēs bieži vien ignorējam daudzas acīmredzamas lietas, tostarp mēģinājumus pārrakstīt starptautisko kārtību. Arī to, kas saistīts ar cilvēku prātu manipulatīvajām tehnikām. Mēs domājam par brīvībām, taču nedomājam par regulējumiem, kas palīdz nostiprināt un nosargāt brīvības."
Viņas ieskatā drošības nodrošināšanai nepieciešama ciešāka sadarbība starp valsti un cilvēku, kā arī sadarbība starp cilvēku un drošības institūcijām. Ozoliņa arī vērsa uzmanību uz nepieciešamību uzlabot attiecības starp dažādām sabiedrības grupām. "Viena grupa var stiprināt savu drošību, taču citā tas var radīt trauksmi un nedrošības sajūtu. Tas rada arī saspīlējumu un spriedzi pašā sabiedrībā," viņa piebilda.
Konkrētus piemērus minēja sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, vēršot uzmanību uz vairāku pētījumu rezultātiem par sabiedrības bažām, mēģinot risināt vairākus jautājumus. Kaktiņš skaidroja, ka aptuveni puse no aptaujātajiem pauda bažas par iespējām apmaksāt savu vai savu bērnu izglītošanu. Sliktāka situācija esot grupās, kurās ir nepilngadīgi bērni. To iedzīvotāju starpā bažas esot ļoti lielas.
Tāpat cilvēki, lai arī norādījuši, ka sevi uzskata par materiāli nodrošinātiem, bažījas par to, vai viņiem nākotnē būs, kur dzīvot. Vēl sliktāka situācija esot jautājumā, kas saistīts ar pašreizējiem finanšu uzkrājumiem. Ļoti ievērojama iedzīvotāju daļa, neskatoties uz to, ka valsts garantē noteiktu finansējuma slieksni krīzes gadījumos, pauž bažas par saviem uzkrājumiem un to drošību.
Kaktiņš arī atklāja, ka Latvijas iedzīvotājus dara bažīgus etniskie konflikti, suverenitātes zaudēšana, liela apjoma bēgļu ierašanās, militārs konflikts Latvijas teritorijā, kā arī smaga politiskā krīze, kas varētu novest pie valsts pagrimuma. "Katru trešo tas ļoti uztrauc," viņš izteicās.
Suverenitātes zaudēšana un militāru uzliesmojumu iespējas Latvijā gan vairāk uztraucot latviski runājošos nekā krieviski runājošos, viņš piebilda. "Salīdzinot vairāku gada datus, tomēr redzamas izmaiņas. Cilvēki vairāk bažījas par teroraktiem, bet mazāk uztraucas par Latvijas pāriešanu Briseles vadībā. Tāpat cilvēkus uztrauc zemestrīces. Tas ir smieklīgi, bet patiesībā gribās raudāt," atzina Kaktiņš.
Runājot par Latvijas kaimiņvalstīm, Lietuvu un Igauniju, Kaktiņš norādīja, ka Igaunijā iedzīvotāji statistiski vairāk jutušies droši nekā nedroši. Tāpat secināts, ka Latvijā nedrošība sajūta ir lielāka nekā tās kaimiņvalstīs. "Kopumā Latvijas iedzīvotāji jūtas ļoti, ļoti nedroši. Fiziskās drošības aspektos mēs gan izskatāmies salīdzinoši labi," viņš piebilda.
Diskusiju mērķis bija raisīt plašāku domu un viedokļu apmaiņu par Latvijas un tās iedzīvotāju drošību ārpus ierastās izpratnes rāmjiem.