Parlaments šodien nenodeva izskatīšanai komisijās Nacionālās apvienības priekšlikumu, kas paredzētu atsākt diskusiju par savulaik plašas politiskās kaislības raisījušo termiņuzturēšanās atļauju sistēmu.
Kā parlamenta debatēs atgādināja Imants Parādnieks, tad 2010. gada vidū stājās spēkā tā dēvētie Šlesera grozījumi, kas paredzēja visnotaļ lojālu attieksmi pret tiem treso valstu iedzīvotājiem, kuri, iegādājoties Latvijā īpašumu, vēlējās šeit apmesties uz dzīvi uz, piemēram, pieciem gadiem. Toreiz pēc plašām debatēm Saeimā un kategoriskiem iebildumiem no nacionālā flanga tika noteikta kārtība, ka iegūt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā var vienkārši nopērkot mūsu valstī īpašumu. Drīz pēc tam Latvija piedzīvoja Krievijas un citu postpadomju valstu iedzīvotāju pieplūdumu. Pirmajā gadā kārotās atļaujas ieguva 456 personas, bet nākamajā pusgadā jau 510 cilvēki. Apzinoties straujos tempus, kādos Latvijā ieplūst trešo valstu pilsoņi, likumdevēji 2014. gadā noteica stingrāku kārtību, paredzot, ka vairs nepietiek tikai ar īpašuma iegādi. kopš 2014.gada 1.septembra, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju, tās saņēmējam ir noteikta konkrēta summa, kas jāiemaksā valsts budžetā - 5% no nekustamā īpašuma vērtības vai 25 000 eiro citos gadījumos. I. Parādnieks uzsvēra, ka šīs kārtības ietvaros valsts budžets caur Ekonomikas attīstības fondu ir ieguvs 5 miljonus eiro, kas iztērēti reemigrācijas plāna īstenošanai, kā arī pirmā mājokļa programmai.
“Aritmētiski varam izrēķināt, ka 2016. gada 1. jūlijā būs pagājis pirmo piecu gadu periods un termiņuzturēšanās atļauju vilnis iegūs otru uzplūdu, jo daudzi tās gribēs pagarināt,” uzskata I. Parādnieks.
Līdz ar to Nacionālā apvienība vēlējās noteikt, ka tām personām, kas gribēs pagarināt pirmajā periodā, uz Šlesera nosacījumiem izdotās atļaujas, tā pat kā pārējiem interesenti būs jāiemaksā Ekonomikas attīstības fondā vismaz 10 tūkstoši eiro. Pēc sākotnējiem aprēķiniem valsts budžets no šīm iemaksām varētu iegūt ap 8 miljoniem eiro.
Tomēr Saeima nepiekrita nodot komisijām jauno iniciatīvu. Kā ziņots, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 5.aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kas cita starpā paredz, ka Ministru kabinets, izvērtējot ietekmi uz valsts drošību, varēs izdot noteikumus, kas konkrētam ārzemniekiem uz laiku pilnībā apturēs termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu.