Līdz šim nekādas bīstamas infekciju slimības patvēruma meklētājiem, kuri ieradušies Eiropā, nav konstatētas, liecina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra dati. Bēgļi visbiežāk saslimuši ar zarnu infekcijas slimībām slikto sanitāro apstākļu dēļ. Ikvienai Eiropas Savienības valstij ir pienākums ziņot agrās brīdināšanas un ātrās reaģēšanas sistēmai, kas ir izveidota tīmeklī un vieno Eiropas Komisiju, Eiropas slimību kontroles centru dalībvalstu atbildīgās iestādes un kas ļauj uzreiz uzzināt par notiekošo.
Valdība apstiprinājusi Veselības ministrijas sagatavoto atbildes vēstuli Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijai saistībā ar patvēruma meklētājiem pieejamo veselības aprūpi, kurā deputāti jautā par infekcijas slimību izplatības draudiem Latvijā un bīstamu slimību novēršanu. «Patvēruma meklētājiem pašlaik tiek nodrošināta pirmreizējā veselības apskate, profilaktiskie pasākumi, saņemtās medicīniskās dokumentācijas izvērtēšana un nepieciešamības gadījumos ārstēšana, tāpēc nav pamata vēstulē paustajām bažām par bīstamu infekcijas slimību izplatības draudiem Latvijā no patvēruma meklētājiem, jo pašreiz ir veikti vairāki pasākumi, lai nepieļautu vai samazinātu šādas iespējamības risku,» norāda Veselības ministrija. Tā arī izvērsti skaidro, kurš apmaksā patvēruma meklētājiem veselības pārbaudes. Proti, no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem patvēruma meklētājiem apmaksā neatliekamo medicīnisko palīdzību, psihiatrisko un dzemdību palīdzību, zobārstniecības palīdzību akūtā gadījumā, primāro veselības aprūpi, medicīnisko palīdzību bērniem, kā arī Epidemioloģiskās drošības likumā noteiktos gadījumus un tuberkulozes ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, savukārt Iekšlietu ministrija sedz maksu par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem tiem patvēruma meklētājiem un ārzemniekiem, kuri aizturēti Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.
Patvēruma meklētājiem, kas ir izmitināti Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Mucenieki, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nodrošina pirmreizējo veselības apskati nākamajā darba dienā un piecu darba dienu laikā obligāto plaušu rentgenogrammu. Pirmreizējās veselības apskates laikā medicīnas darbiniekam jānoskaidro, vai personai nav sūdzību par veselības stāvokli, un, ja nepeiciešams, jāveic papildu pārbaudes, kā arī jānosūta pie ģimenes ārsta. Ģimenes ārsta apmeklējums tiek nodrošināts visiem bērniem. Bērniem, kuriem ir zināma vakcinācijas vēsture, tiek veikta nepieciešamā vakcinācija. Tiesa, kā izskanēja valdības sēdē, medicīnas personālam ir problēmas sazināties ar cilvēkiem valodas barjeras dēļ, un pašlaik nav skaidrs, kurai iestādei būtu jāapmaksā tulka pakalpojumi.
No Grieķijas pārvietotajām personām pirmreizējo veselības pārbaudi, tajā skaitā rentgenu, veica Starptautiskās migrācijas organizācijas ārsts Grieķijā. Pārējās pārbaudes tika izdarītas Latvijā, stāsta Veselības ministrijā. Vai pastāv bažas, ka, ierodoties patvēruma meklētājiem, palielināsies infekciju slimību izplatība? Šādu varbūtību eksperti noraida. Arī Eiropas centra dati liecina, ka patvēruma meklētāji saskaras ar veselības problēmām, taču tās ir saistītas ar sliktajiem uzturēšanās apstākļiem bēgļu nometnēs, organisma atūdeņošanos, kā arī ir reģistrētas ar pārtiku saistītas slimības, piemēram, zarnu infekcija šigeloze. Eiropas centrs pētījis šigelozes izplatību bēgļu vidū un secina, ka infekciju riskam visvairāk pakļauti bērni un tāpēc, ka vietās, kur tiek izvietoti vai apmetas bēgļi, ir slikti sanitārie apstākļi. Savukārt tuberkulozes rādītāji Latvijā ir augstāki nekā citviet Eiropā, tāpēc ticamāka situācija būs, ka patvēruma meklētājs ar šo slimību varētu inficēties Latvijā, nevis to atvest. Tāpat arī nepastāv bažas, ka patvēruma meklētāji varētu atvest tādas slimības kā Ebolas vīrusu, kaut vai tā iemesla dēļ, ka ar saslimušais līdz Latvijai «neizturētu».
Slimību profilakses un kontroles centrā Latvijā norāda: lai iegūtu informāciju un ziņotu par infekcijas slimību gadījumiem, kas apdraud sabiedrības veselību, Slimību profilakses un kontroles centrs izmanto Early Warning and Rapid Response System (EWRS) jeb agrās brīdināšanas un ātrās reaģēšanas sistēmu. Šī sistēma ir tīmeklī bāzēta sistēma, kas vieno Eiropas Komisiju, Eiropas slimību kontroles centru un ES dalībvalstis. Dalībvalstīm ir jāinformē par visiem notikumiem, kas varētu apdraudēt sabiedrības veselību. Šo sistēmu izmanto gadījumos, kad nepieciešams paziņot par bīstamu vai citu infekciju vai tās uzliesmojumu, tajā skaitā bēgļu vidū, kuras ātra izplatība apdraud sabiedrības veselību. Šādā veidā Eiropas valstis var operatīvi savā starpā sazināties un apmainīties ar informāciju par infekcijas slimību uzliesmojumiem un savstarpēji koordinēt pretepidēmijas pasākumus.