"KVV Group" spiesta konstatēt, ka Latvijas valdība ir sākusi faktisku "KVV Liepājas metalurgs" iznīcināšanu.
Par to liecina tas fakts, ka 2016. gada 11. aprīlī kopējās valdības prasības pret “KVV Liepājas metalurgs” ir palielinājušās no 61,462 līdz 66,273 miljoniem eiro.
““KVV Liepājas metalurgs” vadībai oficiāli nebija paziņots par to, ka Finanšu ministrija ir cedējusi savas prasījuma tiesības pret uzņēmumu”, paziņoja “KVV Liepājas metalurgs” valdes loceklis Igors Talanovs. “Jaunākos lēmumus, kas ir saistīti ar uzņēmumu, mēs uzzinām tikai no masu informācijas līdzekļiem”, piebilda Talanovs.
Cita starpā tas attiecas arī uz faktu, ka starp Finanšu ministriju un Privatizācijas aģentūru (PA) noslēgts līgums par PA meitas kompānijas SIA “FeLM” izveidošanu, kā arī starp tām noslēgto cesijas līgumu, kas paredz ievērojamu pret “KVV Liepājas metalurgs” vērstās prasības summas pieaugumu.
Valsts prasību pret “KVV Liepājas metalurgs” pieaugums par 4,4 miljoniem eiro - no 61,462 līdz 66,273 miljoniem eiro – ir spilgts piemērs tam, ko no Latvijas valdības praksē saņēma “KVV Group”.
Šī uzņēmuma vadībai nesaprotamā papildus uzliktā finansiālā slodze, kas, saņemta prasītās palīdzības vietā uzskatāmi, demonstrē to, kā valsts ierēdņu darbi atšķiras no vārdiem, kuros tie pauduši gatavību aizstāvēt Latvijas rūpniecību un saglabāt darba vietas.
Jau ziņots, ka lēmums palielināt valsts prasījuma apmērus pieņemts pēc konsultācijām ar SIA “Deloitte Latvia”.
“Mēs redzam, ka “Deloitte Latvia” speciālisti nesaprot kādā veidā “KVV Liepājas metalurgs”, kas pašreizējos ļoti sarežģītajos tirgus apstākļos cieš 2 līdz 5 miljonus eiro lielus zaudējumus gadā var atgriezt savu parādu. Taču mēs nevaram saprast ne šāda veida konsultantu, ne valsts amatpersonu loģiku, kas ar līdzīgiem lēmumiem ne tikai dzen uzņēmumu arvien lielākā parādu jūgā, bet arī neatstāj nekādas cerības atjaunot darbu,” konstatēja Igors Talanovs.