Lemberga prāvā risina mantiskus strīdus

Karstas debates t. s. Lemberga prāvā kārtējo reizi izraisīja sarežģītie jautājumi par daudzmiljonu īpašumu statusu, ko radījuši prokuroru uzliktie aresti "patiesā labuma guvēja tiesībām", nevis reālai mantai.

Procesa dalībnieki pie sarežģīto īpašumattiecību jautājumu skatīšanas varēja ķerties, jo tiesa piešķīra dažu nedēļu atelpu cietušajam miljonāram Valentīnam Kokalim, kurš vēl nav pabeidzis sniegt liecības šajā krimināllietā. Miljonārs atelpu bija lūdzis sakarā ar to, ka viņam jādodas uz Baltkrieviju, kur esot nepieciešama V. Kokaļa personiska klātbūtne kāda nekustamā īpašuma apsaimniekošanā.

Līdz šim V. Kokalis ir sniedzis liecības kopumā 16 pilnas tiesas dienas, bet viņa pratināšana ilgst jau vairākus mēnešus. Kā izskanējis tiesas procesā, tad aizstāvības puse V. Kokalim vēlas uzdot vēl apmēram 1000 jautājumu. Tas nozīmē, ka miljonāra pratināšana joprojām turpināsies vēl vismaz vairākas dienas.

Meklē taisnīgumu

Izmantojot V. Kokaļa vēlmi apsaimniekot īpašumus Baltkrievijā, tika izskatīti jau iepriekš iesniegtie lūgumi par daudzmiljonu īpašumiem. Šos lūgumus bija iesniegušas vairākas personas, kuras nav t. s. Lemberga prāvas dalībnieki, tomēr tām nav arī citas iespējas atrisināt savas problēmas, kā vien vēršoties pie tiesas sastāva tiesneša Borisa Geimana vadībā. Problēmas radušās tāpēc, ka šo daudzmiljonu īpašumu reālām jeb iedomātām sastāvdaļām ir uzlikts arests vai – tieši otrādi – šīm sastāvdaļām prokurori arestu nav uzlikuši, kaut gan, pēc loģikas, šāds arests būtu bijis jāuzliek.

Debates izraisīja nu jau mirušā uzņēmēja Laimoņa Junkera meitas mēģinājumi panākt taisnīgu risinājumu attiecībā uz mantojumu (t. s. Lemberga oponentu netaisnīgi pievāktajām SIA Ventrans Rīga kapitāla daļām); divu ārzonas kompāniju (Kestrel Holdings un Logistics Holdings) vēlmi noņemt arestu to bankas kontiem, jo šīm kompānijām nav nekāda sakara ar iztiesājamo krimināllietu. Nopietnas debates izraisījās arī par akciju sabiedrības Ventbunkers mazākuma akcionāra Optima Management vēlmi noskaidrot, kādas konsekvences īsti izriet no tā, ka arestētas "patiesā labuma guvēja tiesības" Ventbunkerā, kā arī vēlmi aizliegt diviem Yelvertoniem (abiem kopā pieder kontrolpakete jeb 58% no Ventbunkers akcijām) balsot akcionāru pilnsapulcēs.

Grupējumu cīņas

Debatēs izteiktais prokuroru viedoklis liecināja, ka viņi vēlas saglabāt status quo, un līdz ar to, pēc viņu domām, ir jāsaglabā līdz šim noteiktie "mantas" aresti un nav jāuzliek citi. Turpretī aizstāvības puse argumentēja, ka noteiktie "mantas" aresti ir absurdi un, iespējams, pat uzlikti ar mērķi, lai varētu notikt dažādas blēdības.

Kā spilgtākais piemērs dažādām blēdībām, kuras kļuvušas iespējamas prokuroru uzlikto arestu dēļ, tika minēti pēdējo mēnešu notikumi Ventbunkerā. Proti, šajā uzņēmējsabiedrībā pagājušā gada pašās beigās varu pārņēma miljonāra Olafa "Berķa grupējums" (advokāta Raimonda Krastiņa formulējums), bet jau šā gada sākumā pilnu varu Ventbunkerā pārņēma Šveices advokāta Rudolfa Meroni grupējums. Turklāt pats R. Meroni iesniegumā prokuratūrai ir norādījis, ka Berķa grupējuma darbības ir radījušas 50–100 miljonu eiro zaudējumus arestētajai mantai. Un ja jau pats R. Meroni, kurš "šo tīmekli ir radījis, menedžējis, pārvaldījis" (R. Krastiņa formulējums), tā saka, tad būtu tam jāpievērš uzmanība un jāuzliek arests reālai mantai (piemēram, Ventbunkers akcijām vai Yelverton akcijām), nevis nesaprotamām "patiesā labuma guvēja tiesībām".

Saules gaismas arests

Aivars Lembergs "patiesā labuma guvēja tiesību" arestēšanu novērtēja tēlaini: "Tikpat labi varēja arestēt saules gaismu un ieslēgt to seifā." Savukārt R. Krastiņš pamatoja, ka arests reālām akcijām būtu jāuzliek arī tāpēc, "lai viņiem tur vīriem par traku tā cīņa neaiziet kaut kur galējībās".

A. Lembergs norādīja, ka visa šī situācija "100% pierāda, ka šā kriminālprocesa mērķis ir mantisko strīdu risināšana", un šobrīd par to jau runā nevis apsūdzētie un viņu aizstāvji, bet pavisam citas personas, ieskaitot arestētās mantas glabātāju R. Meroni. Ventspils mērs arī uzsvēra – ja laikus būtu uzlikts arests reālām kapitāla daļām, tad, iespējams, varētu izvairīties no vērtības samazināšanas 50–100 miljonu eiro apmērā.

Sensitīvs jautājums

Nopietns pavērsiens parādījās arī tā sauktajā Lemberga veselības izziņu lietā. Proti, prokurors Juris Juriss pauda – A. Lemberga pārliecība, ka, izsniedzot cietušajiem krimināllietas materiālus, izpausti arī sensitīvie dati par Ventspils mēra veselības stāvokli, ir "uz faktiem nebalstīti izdomājumi, lai grautu valsts apsūdzības autoritāti, tajā skaitā masu saziņas līdzekļos". Savu pozīciju J. Juriss pamatoja ar vairāku publikāciju (arī Neatkarīgās) kopijām, kuras tiesa gan kā pierādījumus nepieņēma. Savukārt V. Kokaļa pārstāvis Andrejs Elksniņš tiesai vēlējās uzrādīt krimināllietas sējumu, kurā medicīniskajās izziņās sensitīvie dati (piemēram, diagnozes) bija aizkrāsoti. Tiesa šajā strīdā nevēlējās iejaukties.

Tagad var droši prognozēt, ka gaidāmas karstas debates arī par to, kam un kādi krimināllietas materiāli ir izsniegti un kurā brīdī konkrētie krimināllietas materiāli tapuši.