Ņemot vērā biezo sniega segu un dziļi sasalušo zemes virskārtu, šopavasar iespējami pali arī Ventā, kur pēdējos gados ievērojami plūdi nav bijuši novērojami.
Jo dziļāk sasalusi zeme, jo lielāka ir virszemes notece, kas var nonākt upē vai sakrāties ieplakās, skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadošā hidroloģe Irēna Nikoluškina.
Plūdi iespējami Ventas lejtecē - Ventspils novada Lečos un Zūrās upe met līkumus, kur varētu veidoties ledus sastrēgumi. Jāņem vēra, kā lejtecē ir arī mazs upes kritums, uzsver Nikoluškina. Vēl pagājušā gadsimta vidū plūdi šajā apkaimē bijuši samērā bieža parādība.
Prognozes gan liecina, ka šogad agrs pavasaris nav gaidāms - 20.martā vidējā gaisa temperatūra tiek prognozēta dažus grādus zem nulles. Plūdu iespējamība būs atkarīga no tā, cik strauji kusīs sniegs un sasils zeme - ja siltāks laiks iestāsies vēlu un strauji, tad, ņemot vērā dziļi sasalušo zemes virskārtu, plūdu iespējamība ir liela, skaidroja Nikoluškina.
Jau ziņots, ka Iekšlietu ministrija (IeM) kopā ar atbildīgajiem dienestiem sākusi gatavoties iespējamiem pavasara plūdiem, aģentūru LETA informēja ministrijas preses pārstāve Sintija Virse.
Dienesti ir izstrādājuši rīcības plānu, kā rīkoties plūdu gadījumā, un patlaban notiek nepieciešamie sagatavošanās darbi. Lai pārrunātu iespējamo rīcību plūdu gadījumā, kā arī valsts un pašvaldību institūciju gatavību pavasara plūdiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir lūdzis 8.martā plkst.12 sasaukt Krīzes vadības padomes (KVP) sēdi. Tajā aicināta piedalīties Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, lai ziņotu par plūdu riskam pakļauto pašvaldību gatavību plūdiem, kā arī par plūdu draudu novēršanas īstermiņa pasākumiem.
Tāpat KVP sēdē aicināta piedalīties valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", kuras speciālistiem tiks lūgts ziņot par meteoroloģiskajām prognozēm un plūdu iespējamību šajā pavasarī.
Kā pastāstīja Virse, lai nodrošinātu spēju operatīvi reaģēt un veikt neatliekamos glābšanas darbus, VUGD struktūrvienības plūdu apdraudētajās pilsētās un novados ir nodrošinātas ar glābšanas laivām, pārvietojamām elektrostacijām un citu aprīkojumu plūdu gadījumiem. Nepieciešamības gadījumā, lai mazinātu plūdu izraisītās sekas, dienests var izmantot civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu iedzīvotāju brīdināšanai par strauju ūdens līmeņa celšanos, ieslēdzot trauksmes sirēnas un sniedzot informāciju masu saziņas līdzekļos.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) apgalvo, ka dienesti ļoti atbildīgi gatavojas iespējamiem pavasara plūdu draudiem. "Prognozes, ka šogad gaidāmi ievērojami plūdi, uztveram ļoti nopietni un tiem arī rūpīgi gatavojamies. Ja iestāsies straujš atkusnis, mēs būsim sagatavojušies un darīsim visu iespējamo, lai plūdu sekas būtu pēc iespējas mazākas," sacīja Mūrniece.