Ja Krievija nolemtu uzbrukt Baltijas valstīm un ieņemt to galvaspilsētas, tā nespētu to paveikt pat desmit dienu laikā, kur nu vēl 36 stundu laikā, kā norādīts atsevišķos pētījumos, tā sarunā ar žurnālistiem norādīja bijušais Pentagona stratēģis, domnīcas "The Potomac Foundation" prezidents Filips Kārbers.
Vaicāts par ASV domnīcas "RAND Corporation" izspēlēto simulāciju, kurā secināts, ka Krievija īsā laika posmā varētu sakaut Baltijas valstīs esošo karaspēku, Kārbers norādīja, ka tas 36 stundu laikā nemaz neesot iespējams.
"Krievija var Rīgā ar izpletņlēcējiem nogādāt pāris karavīrus, taču bez atbalsta no zemes tie nespētu ilgi izdzīvot. Šaubos, ka Krievijas spēki pat desmit dienu laikā pa sauszemi tiktu līdz Rīgai. Tur būtu nepieciešams ilgāks laiks," viņš sprieda.
Pētnieks arī norādīja, ka ātrākam uzbrukumam būtu nepieciešami lieli sauszemes karaspēki, taču, lai tos koncentrētu, nepieciešams laiks. To savukārt savā labā var izmantot NATO, jau iepriekš izprotot Krievijas iespējamos manevrus un nosūtot uz attiecīgo reģionu papildspēkus valsts aizstāvēšanai. Viņa ieskatā svarīgākais šajā jautājumā nav pat karavīru skaits, bet tas, kā tiek izmantoti valstu rīcībā esošie spēki un kādas ir to manevru iespējas.
Lai analizētu iespējamos scenārijus, Kārbers Latvijas Aizsardzības ministrijai sniedza savu pieredzi, kura ilgstoši gūta Ukrainā, tostarp Donbasā, kur ticis arī ievainots. "Mēs daudz laika esam pavadījuši Ukrainā, novērojot situāciju. Tagad izstrādājam detalizētas datorsimulācijas, kurās izspēlējam dažādus iespējamos scenārijus," viņš sacīja.
Bijušais Pentagona stratēģis gan atzina, ka reljefs Latvijā esot daudz savādāks nekā, piemēram, Donbasā. Tā esot viena no Latvijas priekšrocībām, kura attiecīgajā situācijā būtu jāizmanto. Viņš arī slavēja Latvijas iegādāto ekipējumu, norādot, ka tiek izmantotas radio saziņas iekārtas, kuras Krievija nespēj noklausīties. Tā esot viena no atšķirībām, kuru novērojis Ukrainā. Tur Ukrainas karaspēka izmantotos saziņas līdzekļus viegli varēja noklausīties teroristi.
Runājot par izspēlētajām simulācijām, Kārbers to salīdzināja ar šaha spēli, kur redzami pretinieka gājieni un viss laukums, taču nav iespējams uzzināt pretinieka tālākos manevrus. Datorizētā sistēma ņem vērā dažādos faktorus, tostarp reljefu un spēku samērus. "Dators izvērtē, kas attiecīgajā brīdī notiek, kurš šauj, kad notiek uzlidojumi. Tas viss mums ļauj analizēt iespējamos situācijas scenārijus," izteicās pētnieks.
Ja Krievija rīt iebruktu Baltijas valstīs, skaitliskā mazākumā esošie NATO spēki tiktu sakauti trīs dienu laikā, iepriekš secināts pēc ASV domnīcas "RAND Corporation" kopā ar ASV bruņoto spēku virsniekiem un civilajām amatpersonām veikto kara spēļu beigām. Virknē kara spēļu, kas izspēlētas vairāku mēnešu laikā no 2014. līdz 2015.gadam, Krievijas bruņotie spēki spēja ieņemt Rīgu vai Tallinu 36 līdz 60 stundu laikā.
ASV un Baltijas valstu karavīri ar ASV gaisa spēku palīdzību nespēja apturēt mehanizēto Krievijas vienību virzīšanos uz priekšu, ciešot smagus dzīvā spēka zaudējumus, bija norādīts pētījumā.
Pētījumā arī bija uzsvērts, ka atdzimstošā un neparedzamā Krievija NATO pārsteigusi nesagatavotu.