Inflācija atgriezīsies gada otrajā pusē, norāda ekonomists

© f64.lv

Sagaidāms, ka šī gada otrajā pusē Latvijā atgriezīsies inflācija. Šā gada inflācijas prognoze ir 0,2%, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Šā gada inflācijas perspektīvas saglabājas pietiekami nenoteiktas, uzsver ekonomists. Tam pamatā ir mainīgie ārējie faktori, jo īpaši energoresursu cenu svārstības, kas lielā mērā arī diktēs inflācijas atgūšanās tempu.

"Naftas cenas pieaugums inflāciju nedaudz atdzīvinās. Taču strauji kāpumi prognozēti šogad netiek, un jebkurš pieauguma efekts inflācijā parādīsies pakāpeniski. Tāpat gada otrajā pusē no gada inflācijas sāks dzist naftas cenu krituma ietekme. Visticamāk, ka ļoti niecīgs pieaugums būs vērojams pārtikas cenās, kas jau parādās februārī un martā. Straujāks cenu kāpums turpināsies pakalpojumu cenās. Tas līdz šim līdzsvaroja preču cenu kritumu. Tomēr pēdējā laikā pieauguma temps ir palēninājies, kas var liecināt par uzņēmēju piesardzīgumu, vērtējot patērētāju vēlmi, spēju pieņemt potenciālo cenu pieaugumu," skaidro Gašpuitis.

Turpmākajos mēnešos gada inflācija būs sarkanajā zonā, bet gada otrajā pusē tā atkal pacelsies virs nulles, prognozē ekonomists.

"Tikmēr cīņa par inflācijas iedzīvināšanu pasaulē, jo īpaši eirozonā, turpinās. Pagaidām rezultāts izpaliek. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā inflācija turpinās nīkuļot un veidos labvēlīgus apstākļus patēriņa turpmākam pieaugumam," piebilst Gašpuitis.

Jau ziņots, ka Latvijā šā gada martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas palielinājās par 0,7%, bet gada laikā salīdzinājumā ar 2015.gada martu deflācija sasniedza 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt gada vidējā inflācija - pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, - martā saglabājās 0,1% apmērā.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2016.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas pieauga par 0,8%, bet pakalpojumiem - par 0,6%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumiem pieauga par 1,6%.

Latvijā

Kādēļ valsts pārvaldē nav vēlams attālinātais darbs; kā Valsts kancelejas direktors plāno organizēt kandidātu atlasi augstajiem amatiem; vai garā, sarežģītā kandidātu atlases procedūra nav piesegs, lai izvairītos no atbildības; par nejēdzīgo aizraušanos ar dokumentu slepenošanu un valsts pārvaldes spēju un nespēju komunicēt ar sabiedrību – intervijas turpinājums ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.

Svarīgākais