Cilvēku interesi sociālajā tīklā facebook piesaistījis kādas meitenes vaļsirdigais stāsts par mūsdienu sabiedrību un dzīvi tajā, kā arī sadzīvošanu ar sevi. Viņa nonākusi pie secinājuma, ka "nav laika sēdēt mājās tumsā, jo neizskatos kā uz Vogue vāka".
"Es dzīvoju sabiedrībā, kurā katram sevi cienošam padomdevējam ir tiesības vērsties pie līdzcilvēkiem, norādot uz visiem viņu fiziskajiem (d)efektiem, turklāt nežēlojot tādus vārdus kā briesmīgi, traki, ārprāts, drausmīgi uz tevi skatīties utt.
Bet ziniet, tie cilvēki, kam tie briesmīgi ārprātīgie trūkumi ir, dzīvo savā ķermenī 24/7, ik dienas redz sevi spogulī, visticamāk dara visu, kas viņu spēkos, lai sevi iemīlētu, mīlētu un par sevi priecātos; lai viņus liktu mierā un nebruktu viņiem virsū gan ar epitetiem, gan padomiem (šodien manā kontā padoms - sāli ar bērnu ziepēm uz sejas, drusku paaurošu, bet sliktāk jau nebūs).
Jums nav ne jausmas, kāpēc katrs izskatās tieši tā kā izskatās. Nerunājot vispārinājumos. Es varētu būt tieva, bet visticamāk, es nevarētu pastaigāt, būtu invalīde un tērētu nodokļu maksātāju naudu, jo tā arī nebūtu tikusi galā ar artrītu un citām slimībām, kā sekas ir mana auguma aprišu izmaiņas. Turklāt es nesēžu uz šī aizbildinājuma un nežēlojos, bet patiešām strādāju pie tā, lai justos un izskatītos ar katru dienu labāk. Tas vienkārši nenotiek tik ātri kā gribētos.
Man nav laika sēdēt mājās tumsā, jo neizskatos kā uz Vogue vāka. Man jādara lieli darbi. Bet nevienam nav nekādu tiesību komentēt un dot padomus, kas nav lūgti. Jo neviens nezina, kāda patiesībā ir katra indivīda unikālā situācija.
Nevajag sāpināt cilvēkus un bērt otram brūcēs sāli. Tas ir kā pakāpties uz avīzes un justies varenam. Labāk pateiksim viens otram kaut ko labu, jo visi esam skaisti, lai kas arī ar mums būtu noticis. Es patiešām tam ticu," sociālajā tīklā facebook raksta kāda meitene.