Āboltiņa: Partijas priekšsēdētāja izvēles procesā sākušās "žurku cīņas"

© F64

"Vienotības" pašreizējo līderi Solvitu Āboltiņu skumdinot, ka partijas jaunā priekšsēdētāja izvēles procesā esot sākušās "mazās žurku cīņas".

Ceru, ka cilvēki, kas sēž Briselē, sapratīs, ka partijai jāļauj pašai izvēlēties vadītāju, šorīt LNT izteicās Āboltiņa, kuru pārsteidzot, ka cilvēki, kas uzskata, ka nodevība ir vērtība, sākuši runāt par vērtībām. Politiķe atzina, ka šos izteikumus ir veltījusi Eiropas Parlamenta (EP) deputātam Krišjānim Kariņam, kurš ir sācis vākt partijas biedru atbalstu bijušā eirokomisāra Andra Piebalga ievēlēšanai par "Vienotības" priekšsēdētāju.

Iepriekš Āboltiņa pārmetumus nodevībā bija veltījusi arī Saeimas deputātei Ilzei Viņķelei (V) un viņas "sešiniekam".

Āboltiņa gan izteicās, ka Piebalgs ir labs kandidāts, kuru viņa labprāt redzētu kā savu sekotāju partijas vadībā, lai arī viņam esot mīnusi - viņš neesot labi pazīstams partijā un viņam varētu trūkt komandas, bet, lai cik spēcīgs būtu līderis, viņam būtu grūti strādāt, ja nebūs komandas.

Pašas lēmumu par kandidēšanu vai nekandidēšanu partijas priekšsēdētāja vēlēšanās Āboltiņa atklāšot svētdien, 10.aprīlī, lielā pasākumā partijas biedriem. Man par savu lēmumu šaubu nav, esmu par to bijusi pārliecināta ilgstoši, piebilda politiķe.

Āboltiņa sūrojās, ka viņa ir bieži un nepamatoti sista, kā pēdējo šādu gadījumu pieminot pārmetumus par viņas izteikumiem Krievijas televīzijas kanālam saistībā ar filmu "Ģenerālplāns". Politiķes vērtējumā, neviens neesot iedziļinājies situācijā un tikai sitis. Kā pirmajai viņa pārmetumus veltīja "Ģenerālplāna" līdzautorei Ingai Spriņģei, pēc kuras "spārdīt guļošo" esot metušies arī pārējie.

Politiķe gan pati piekrita, ka ir pieļāvusi kļūdu, jo nav noskaidrojusi, kam īsti sniedz interviju.

Kā ziņots, Kariņš ir sācis vākt gan partijas politiķu Eiropā, gan vietējo un reģionālo līderu, gan par iekšējiem opozicionāriem dēvēto politiķu atbalstu Piebalga virzīšanai "Vienotības" priekšsēdētāja amatam.

Pēc Kariņa vārdiem, "Vienotības" biedriem ir liela ticība partijai un tās ideāliem un pārliecība, ka partija var restartēties, tādēļ vairāki tās pārstāvji valdes priekšsēdētāja amatam nolēmuši izvirzīt pašreizējo partijas valdes locekli Piebalgu.

Politiķis, kurš pēdējo dienu laikā apzvanījis savus kolēģus, teica, ka neesot bijis grūti atrast cilvēkus, kuri partijas valdes priekšsēdētāja amatam būtu gatavi izvirzīt tieši Piebalgu. Kā vienu no iemesliem Kariņš minēja bijušā eirokomisāra bagāto politisko pieredzi, īpaši starptautiskajā jomā. "Viņš kā enerģētikas komisārs daudz darīja, lai, piemēram, iekustinātu Baltijas energosistēmas attīstību. Viņam ir ļoti plašs atbalsts, un par viņa izvirzīšanu parakstījušies Saeimas un EP deputāti, Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, nodaļu vadītāji, kā arī pilsētu mēri. Pieņemu, ka tas ir tikai sākums," izteicās politiķis.

Kariņš slavēja Piebalga raksturu, norādot, ka tas ļaujot pulcēt tikai draugus un domubiedrus, nevis ienaidniekus. "Šī ir viena no īpašībām, ko uzsvēruši arī kolēģi, kas mums pašlaik ir tik ļoti nepieciešama, arī valstij," teica politiķis, "mums nepieciešams līderis, kas vieno, nevis šķeļ."

Piebalgu valdes priekšsēdētāja amatam izvirzīšot EK viceprezidents Valdis Dombrovskis, EP deputāti Kariņš, Sandra Kalniete, Inese Vaidere un Artis Pabriks, kurš ir arī Jūrmalas nodaļas vadītājs.

Tāpat Piebalgam būšot atbalsts no redzamiem partijas biedriem Latvijā, daļa no kuriem pārstāv tā dēvēto iekšējo opozīciju. Parakstu zem Piebalga nominācijas likšot bijusī premjere, Saeimas deputāte Laimdota Straujuma, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, Rīgas domes deputāts, Rīgas nodaļas valdes priekšsēdētājs Olafs Pulks, Saeimas deputāti Ainars Latkovskis, Ojārs Ēriks Kalniņš, Aleksejs Loskutovs un Ints Dālderis, pēdējie divi no kuriem pārstāv tā dēvēto Viņķeles sešinieku.

Piebalgu partijas vadītāja amatam izvirzīšot arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Liepājas nodaļas vadītājs Armīns Robežnieks, Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, Mārupes novada domes deputāts, Mārupes novada nodaļas vadītājs Normunds Orleāns, kā arī Inčukalna novada nodaļas vadītājs Uģis Resnis un Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs, Ikšķiles novada nodaļas vadītājs Indulis Trapiņš.

Kā ziņots, "Vienotības" valde vienojās sasaukt politiskā spēka ārkārtas kongresu jau 4.jūnijā, nevis oktobrī, kā tas bija plānots iepriekš.

"Vienotības" vairāku reģionālo nodaļu pārstāvji atturīgi komentē jautājumu par to, kuram partijas biedram turpmāk jāvada politiskais spēks. Tomēr kā iespējamie kandidāti tiek minēti Solvita Āboltiņa, Andris Piebalgs, Edvards Smiltēns, Raimonds Čudars un Jānis Rozenbergs.

Piebalgs iepriekš norādīja - ja viņš tiks izvirzīts kā "Vienotības" priekšsēdētāja amata kandidāts, tad neatteiksies no pretendēšanas uz šo posteni. Arī Smiltēnam esot grūti iedomāties, ka viņš varētu pateikt "nē", ja reģionālo nodaļu pārstāvji virzīs viņu partijas priekšsēdētāja amatam.

Savukārt Āboltiņa iepriekš bija paudusi, ka lūkojas pēc jauna līdera, kas varētu stāties viņas vietā. Viņa iepriekš teikusi, ka Piebalgs varētu kļūt par šādu līderi. Vienlaikus Āboltiņa nav pateikusi skaidru "nē" pašas atkārtotai kandidēšanai uz šo amatu.

Latvijā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbs aizsācies turborežīmā. Ekonomikas ministrijas pārraudzītajā struktūrā veiktas būtiskas reformas, institūcija tikusi pie jaunas, enerģiskas direktores. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis trešdien preses priekšā jaunajai vadītājai deva ceļa maizi un veiksmes vēlējumus sūrajā grūtajā darbā pie miljardu piesaistes mūsu valsts ekonomikai. LIAA direktores amatā nule kā ieceltā Ieva Jāgere vienu no savām pirmajām intervijām jaunajā amatā sniedza tieši “Neatkarīgajai”.

Svarīgākais