Rīgas apgabaltiesas vadība cenšas pasargāt tiesnešus no pārmetumiem par Kriminālprocesa likuma neievērošanu, secina Neatkarīgā, turpinot pētīt, kāpēc bez tiesas zālē pieņemta lēmuma uz Šveices prokuratūru nosūtīti t.s. Lemberga krimināllietas materiāli.
Šā gada 8. marta tiesas sēdē, pratinot Šveices advokātu Adrianu Kuncleru videokonferences režīmā, atklājās, cik vienkārši Rīgas apgabaltiesā ignorē Kriminālprocesa likumu un šādas darbības raksturo kā praksi, kura «nav vispārināma, jo katra situācija jāvērtē individuāli». Šīs pratināšanas gaitā šveicietis A. Kunclers paziņoja, ka viņam uz galda Šveicē jau atrodas krimināllietas materiāli, kurus prokurori vēl tikai plānojuši viņam uzrādīt. Patiesībā dokumentus lieciniekam uzrāda nevis prokurori, bet gan tiesa, un arī tikai tad, ja prokurori vai aizstāvība izsaka attiecīgu lūgumu un tiesa piekrīt, ka dokumentu tiešām ir nepieciešams uzrādīt.
Pēc A. Kunclera paziņojuma pat tiesnesis Boriss Geimans pauda izbrīnu par krimināllietas materiālu esamību šveicieša rīcībā. Savukārt Šveices prokurore Lūsija Velliga paziņoja, ka šos dokumentus viņai atsūtījusi B. Geimana palīdze Gunta Losāne.
Nav tādas prakses
Neatkarīgā aptaujāja gan Rīgas apgabaltiesas, gan Augstākās tiesas vadību, vai Latvijā ir kādi normatīvie akti, ka tiesnešu palīgi pirms tiesas sēdes nosūta uzrādīšanai lieciniekiem dokumentus, par kuriem valsts apsūdzība gatavojas liecinieku iztaujāt tiesas sēdē, un kur vērsties, lai uzzinātu kaut ko vairāk par šādu servisu un praksi. Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja atbildēja nepārprotami: «Liecinieku tiesības un pienākumi aprakstīti Kriminālprocesa likuma 109.–111. pantā. Tā kā tiesa, iztiesājot lietu, vadās pēc Kriminālprocesa likumā noteiktā, nav tāda servisa un tādas prakses, un līdz ar to arī iespēju, pie kā vērsties.»
Savukārt no Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētājas Ineses Lauras Zemītes Neatkarīgā saņēma atbildi, ka «saistībā ar Jūsu uzdotajiem jautājumiem tika veikta pārbaude». Tajā konstatēts, ka materiāli Šveicei nosūtīti ar tiesneša lēmumu, jo tos caur interneta demonstrēšanas iekārtu neesot bijis iespējams saskatīt. Viss esot noticis likumīgi, taču «šāda prakse nav vispārināma, jo katra situācija jāvērtē individuāli». Atbildes vēstulē arī uzsvērts, ka «lēmumus par jautājumiem, kas izlemjami tiesas sēdēs, pamatoti un atbilstoši procesuālajām normām pieņem tiesas sastāvs, izdarot par to atzīmi tiesas sēdes protokolā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 496. panta otro daļu un 484. panta nosacījumiem».
Kriminālprocesa likuma
484. pantā aprakstīts, kā tiesas gaita jāfiksē protokolā, bet 496. pantā, kas saucas «Pieteikto lūgumu izlemšana», nepārprotami teikts: «(1) prokurors, cietušais, apsūdzētais un viņa aizstāvis var pieteikt tiesai lūgumus. (2) Tiesa izlemj pieteikto lūgumu pēc citu šā panta pirmajā daļā minēto personu viedokļa noklausīšanās.»
No tā tātad būtu jākonstatē, ka tiesas priekšsēdētājas veiktajā pārbaudē konstatēts – tiesas sēdē ir izskanējis lūgums sūtīt dokumentus uz Šveici, un pēc viedokļu uzklausīšanas tiesas sastāvs pieņēmis lēmumu: «Sūtām!» Das ist zu hell!
Ņemot vērā, ka Neatkarīgās pārstāvis klātienē ir piedalījies visās tiesas sēdēs, kurās tika pratināts A. Kunclers, un savām acīm redzējis – pat tiesnesis B. Geimans bija pārsteigts, ka krimināllietas materiāli jau laikus nosūtīti uz Šveici, – Neatkarīgā nolēma restaurēt situāciju, vēlreiz noklausoties audioierakstu.
2015. gada 30. novembra tiesas sēdē prokurors lūdza lieciniekam uzrādīt kādu 1997. gadā Rudolfam Meroni parakstītu pilnvaru. Tiesas sekretāre Latvijā mēģināja krimināllietas sējumu ievietot aparatūrā. «Das sieht man leider so gar nicht,» skaidrā vācu valodā norādīja prokurore L. Velliga, kura procesu kontrolēja Šveicē. Viņas teikto Rīgas apgabaltiesas pieaicinātais tulks nezin kāpēc iztulkoja šādi: «Neredz, neredz, pašlaik neredz. Tādēļ šeit jau nav tas attēls.» Latvijā tiesas sekretāre, kuru B. Geimans sauca par Madaru, turpināja regulēt aparatūru, un uz ekrāna jau sāka rādīties dokumenta aprises. «Das ist zu hell,» norādīja L. Velliga. Viņas teikto tulks tulkoja šādi: «Viņa ir par gaišu, par gaišu, nevar saskatīt.» Kādu brīdi sekretāre koriģēja aparatūru. Prokurors turpināja uzdot jautājumus, un liecinieks turpināja sniegt atbildes. Tad L. Velliga ieminējās: «Darf ich schnell, darf ich schnell noch etwas sagen? Wenn der Staatsanwalt die Vollmacht vorlegen möchte, ich hätte eine Faxnummer, wo mans uns zustellen konnte, und wir es den Zeugen unterbreiten könnten.». Viņas teikto tulks tulkoja šādi: «Prokurore saka tā – ja nav iespējams šeit parādīt tos dokumentus, ka viņiem ir fakss, varbūt var sūtīt dokumentus uz šo te faksa numuru, un tad viņi tādā veidā parādīs lieciniekam šos dokumentus.»
Kein Problem!
Noskaidrojis, ka prokuroriem A. Kuncleram uzrādāmi 37 dokumenti, bet nenoskaidrojis, tieši kādi, B. Geimans pēc brīža L. Velligai teica: «Skaidrs! Mēs izvērtēsim šo iespēju, bet pagaidām mēs mēģināsim ar šo tehniku.»
«Kein Problem!» atbildēja L. Velliga, un sēde turpinājās. Drīz vien sekretāre bija piešāvusies, un procesa dalībniekiem kļuva nepārprotami skaidrs, ka ar aparatūru, kura arī pirms tam bija nevainojami kalpojusi, videokonferences režīmā iespējams uzrādīt jebkurus krimināllietas dokumentus. Cita starpā, šo aparatūru Latvijas tiesām dāvinājusi tieši Šveice.
Šajā un arī pārējās sēdēs, kurās tika pratināts A. Kunclers, netika izteikts lūgums sūtīt uz Šveici dokumentus, nenotika šāda lūguma apspriešana, un vismaz tiesas zālē lēmums par to netika pieņemts. Pratināšana veiksmīgi turpinājās, un neviens no procesa dalībniekiem par dokumentu sūtīšanu pat nepieminēja.
Jaunatklājumi
Te pēkšņi šā gada 8. marta tiesas sēdē A. Kunclers paziņoja, ka viņam uz galda jau atrodas dokumenti, par kuriem Latvijas prokurors nule kā lūdzis Latvijas tiesai, lai tie tiktu uzrādīti lieciniekam Šveicē.
«Vai es drīkstu norādīt uz to, ka šo dokumentu man iedeva vai man uzrādīja prokuratūra? Es tikko saņēmu šo dokumentu. Šo dokumentu es izlasīju. Tas ir man priekšā,» teica A. Kuncelrs. Pirmais uz liecinieka teikto reaģēja Aivars Lembergs: «Godātā tiesa, es īsti nesapratu. Tad prokuratūra uzrāda dokumentus? Tur viņiem ir lieta? Viņi ir procesa virzītāji? Tad mums ir divi procesa virzītāji? Viens – jūs, otra – prokuratūra?» L. Velliga skaidroja, ka «šie dokumenti tika atsūtīti mums no Latvijas pirms pāris nedēļām, lai šī te nopratināšana varētu tikt veikta rezultatīvāk». «Interesanti!» izsaucās B. Geimans un piebilda: «Tā, labi! Mēs noskaidrosim šo jautājumu.» L. Velliga precizēja, ka šos dokumentus 2015. gada 30. novembrī un 4. decembrī nosūtījusi B. Geimana palīdze.
Jāatgādina, ka vēl pirms kāda laika atklājās – kādam citam Šveices advokātam t.s. Lemberga krimināllietas materiālus uz Ženēvu pieveda klāt Latvijas prokurori Juris Juriss un Māris Urbāns.
Organizatoriska darbība?
Tā kā no minētā redzams, ka lēmums par dokumentu sūtīšanu nav pieņemts tiesas zālē, Neatkarīgā I. L. Zemītei nosūtīja precizējošos jautājumus par to, kurā brīdī Rīgas apgabaltiesa pieņēma lēmumu par dokumentu nosūtīšanu Šveicei; ja šis lēmums tika pieņemts ārpus tiesas zāles, kādā veidā procesa dalībnieki tiesai pauda viedokļus; vai tiesa L. Velligas ierosinājumu uztvēra kā lūgumu; vai L. Velliga uzskatāma par procesa dalībnieci; kādā veidā tiesa saņēma informāciju, kādi tieši dokumenti Šveicei jānosūta; kā pārliecināties, kādus tieši dokumentus tiesa nosūtīja L. Velligai?
Uz minētajiem jautājumiem tika saņemta šāda atbilde: «Saistībā ar Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnālista Rituma Rozenberga uzdotajiem papildu jautājumiem Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja Inese Laura Zemīte norāda, ka organizatoriskās darbības par dokumentu nosūtīšanu ir tiesas rīcība, ar mērķi nodrošināt 2015. gada 30. novembra tiesas sēdē pieņemto lēmumu par procesuālo dokumentu uzrādīšanu lieciniekam. Nosūtītie dokumenti lieciniekam tika uzrādīti tiesas sēdē saskaņā ar tiesas izlemto jautājumu.
Kā jau iepriekš sniegtajā atbildē tika norādīts, šādu organizatorisku darbību plānošanu un veikšanu Kriminālprocesa likuma normas neregulē.
Šveices prokuratūras prokurore Lūsija Velliga ir pilnvarotā persona, kurai uzdots nodrošināt procesuālās darbības norisi Šveicē, un pilnvarotās personas pienākumi norādīti Kriminālprocesa likuma 140. panta otrajā prim, piektajā un septītajā daļā.»
****
Lūsija Velliga: –Ja, aber ich glaube, das ist am einfachsten, dann zustellen und dann können wir eins nach dem anderen durchgehen, sonst haben wir diese Übertragungsproblematik, oder?
Tulks: – Viņi domā, ka tomēr būtu tad ērtāk, ja, ja šos dokumentus ir nepieciešams rādīt, ja, tad būtu tomēr ērtāk pa faksu.
Boriss Geimans: – Skaidrs! Mēs izvērtēsimsim šo iespēju, ja, bet pagaidām mēs mēģināsim...
Tulks: – Wir werden das noch überlegen, aber jetzt versuchen wir ohne, ohne ...
Boriss Geimans: – ...mēģināsim ar šo tehniku, teiksim.
Tulks: – Ja!
Lūsija Velliga: – Kein Problem!
Boriss Geimans: – Pagaidām jautājumi, lūdzu!