"KVV Liepājas metalurgs krīzē spēs izdzīvot tikai ar valsts atbalstu", paziņojis KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs. "Mums jāorientējas pēc Eiropas Savienības prakses, kas parāda ar cik izlēmīgām metodēm ES valstu valdības atbalsta metalurģijas nozari."
To paužot, Talanovs atsaucas uz dažu Eiropas Savienības valstu ekonomikas ministru atklāto vēstuli, kas adresēta Eiropas Komisijas amatpersonām un Latvijas ekonomikas ministra Arvila Ašerādena viedokli, ka šī iniciatīva ir apsveicama un atbalstāma, kas izklāstīts KVV Liepājas metalurgs vadībai 15.02.2016 nosūtītajā vēstulē. "Varu apliecināt, ka arī Latvijas valdība ir ieinteresēta rast abpusēji pieņemamu risinājumu tiem sarežģījumiem, kas ir skāruši KVV Liepājas metalurgs saimniecisko darbību."
Šādā skatījumā valdības lēmums uzdot Privatizācijas aģentūrai izveidot kapitālsabiedrību, kas lems jautājumu par 60 miljonu eiro lielo līdzekļu atgriešanu vai restrukturizāciju, ir formāls un nepietiekams, lai uzņēmums atjaunotu darbu.
Pēdējā gada laikā metalurģijas tirgū valdošā stagnācija KVV group vadībai dod pamatu uzskatīt, ka iedarbīgu uzņēmuma reanimācijas pasākumu apspriešanu visām ieinteresētajām pusēm nepieciešams rīkot 60 miljonus eiro lielās summas pārskatīšanas gaisotnē, kas kā parāds kreditoriem ir pakļauta pārvērtēšanai, vadoties pēc dzīves reālijām.
"Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas valdība, izskatot šo jautājumu, ņems vērā to, ka investori pēdējā pusotra gada laikā ir ieguldījuši uzņēmumā vairāk nekā 50 miljonus eiro lielas investīcijas," norāda Talanovs.
"Neapšaubāmi, šāds solis Latvijas politiskajā vidē var tikt vērtēts kā samērā drosmīgs, tomēr tas noteiks ekonomisko perspektīvu, jo pašreizējā sarežģītajā situācijā ne valdība, ne investors vienatnē nespēs atrisināt kritisko situāciju uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs."
KVV group ir gatavi investēt līdzekļus tālākā uzņēmuma modernizācijā, tāpēc KVV group un KVV Liepājas metalurgs meklē savu nišu metālprodukcijas tirgū. Tostarp 2015. gada rudenī grupas pārstāvji risināja sarunas, kuru mērķis bija velmētavas jaudu modernizācija ar uzņēmumiem Siemens un Daniely. Modernizācija uzņēmumam ļautu apgūt jaunu produktu ražošanu, kuru pievienotā vērtība būtu daudz lielākā nekā tērauda armatūrai.
"Kopā ar kolēģiem mēs paveicām nozīmīgu darbu un nonācām pie atziņas, ka pat izlaižamās produkcijas sortimenta nomaiņa, liekot akcentu uz augstas ienesības produktu ražošanu, nespēs nodrošināt uzņēmuma rentabilitāti, ja nebūs pieejama lēta elektroenerģija," paziņoja KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs.
KVV group vadība uzsver, ka, lai atjaunotu KVV Liepājas metalurgs darbību, nepieciešamas konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas.
Biržas sastāvdaļa nakts tarifam un brīvdienu tarifam ir diezgan pieņemama, savukārt uz Lietuvu no Zviedrijas novilktā elektrokabeļa komerciālie izmēģinājumi parāda pozitīvu ietekmi uz stabili zemām elektroenerģijas cenām. “Tādā veidā mēs esam nonākuši pie skaidras izpratnes, ka konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas iegūšanai nepieciešams radikāli risināt OIK jautājumu elektroenerģijas tarifa struktūrā,” piebilda I. Talanovs.