Ir sākusies ļoti labi organizēta kampaņa pret Krimināllikuma grozījumiem, kas virzīti hibrīddraudu novēršanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Viņa uzsvēra, ka minēto grozījumu jaunā redakcija neskar vārda brīvību un tie ir pret spiegošanu vērsti grozījumi. Saistībā ar grozījumiem notiek ierasta diskusija par jauno normu ietekmi, bet ir arī kampaņa, kas tiek apzināti virzīta pret konkrētām likuma normām.
Kā skaidroja politiķe, pašlaik spēkā esošās likuma normas ir neefektīvas. Lai kādu sauktu pie kriminālatbildības par spiegošanu, faktiski jāsaņem ārvalstu specdienestu atziņa, ka konkrētai personai ir dots uzdevums spiegot un ir jāpierāda, ka šīs ziņas izmantotas pret Latvijas interesēm.
Likuma grozījumu mērķis ir stiprināt valsti, uzsvēra Mūrniece.
Kā ziņots, Saeimas Juridiskā komisijas vairākums noraidīja priekšlikumu rosināt Saeimu atcelt steidzamību Krimināllikuma grozījumiem, kas virzīti hibrīddraudu novēršanai.
Steidzamības atcelšanu bija rosinājusi deputāte Inga Bite (LRA), jo uzskata, ka likumprojekta skatīšana divos lasījumus nav pareizais veids šo jautājumu apspriešanai. Steidzamības atcelšana ļautu likumprojektu skatīt trīs lasījumos, tādējādi radot iespēju ar likuma izmaiņām virzīties apdomīgāk un iesniegt priekšlikumus nepieciešamiem uzlabojumiem uz trešo lasījumu, skaidroja politiķe.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) aicināja neatbalstīt šo priekšlikumu, jo Juridiskā komisija plāno izskatīt visus iesniegtos priekšlikumus. Tāpat arī likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē tiks pārcelta no 7.aprīļa uz 21.aprīli.
Komisija pavirzījās uz priekšu atsevišķu priekšlikumu izskatīšanā, atbalstot sodu par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā, vai par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu. Attiecīgais formulējums saistīts ar jau iepriekš atbalstīto virzību uz augstāk minēto pretvalstisko darbību veikšanu, ja tās veiktas valsts pamatlikumā neparedzētā veidā.
Iepriekš komisija atbalstīja Krimināllikuma grozījumu normas precizēšanu, paredzot sodu par vēršanos pret Latvijas neatkarību un valsts varu Satversmē neparedzētā veidā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) bija piedāvājis veikt izmaiņas grozījumos, lai novērstu "jebkādas šaubas par to, ka likumprojekts neatbilst Satversmes 100.pantam un ierobežo tiesības uz vārda brīvību".