Sākas drošākā transporta veida sezona

ZINA, KO DARA. Šobrīd cilvēki, kuri brauc ar moci, ir apdomīgāki un nobriedušāki © F64

Motociklu skaits uz Latvijas ceļiem pieaug aptuveni par tūkstoti gadā, turpretī satiksmes negadījumu, kā arī cietušo un bojāgājušo skaits ar motocikliem saistītos incidentos joprojām krītas. Drošākais transporta līdzeklis strauji atklāj sezonu.

Pirmie motobraucēji tehniskās apskates stacijās manīti vēl marta sākumā, kad pāris dienas termometra stabiņš pietuvojās grādiem pieciem. Taču tā pa īstam moči no savām garāžām, šķūņiem un pārklājiem izsprāguši aprīļa sākumā.

Biedri, mostamies!

Līdz oficiālajai sezonas atklāšanai un krāšņajam parādes braucienam vēl gan mazliet jāpaciešas. Tas notiks 30. aprīlī. Pulcēšanās tradicionāli pie tirdzniecības centra Mols. Latvijas motodzīves organizators Arnis Blodons stāsta, ka maršruts vēl tiek saskaņots ar policiju, taču skaidrs, ka galapunkts būs 11. Novembra krastmala, kur acis varēs pamielot ar dažādiem paraugdemonstrējumiem un motociklu tūkstošiem, vēderu ar visādiem ēdamajiem un bonusā vēl baudīt somu metālistus Lonely Kamel. Te brīva nākšana visiem – ar vai bez motora starp kājām. Taču dažas dienas agrāk – 24. aprīlī – Biķernieku trasē gaidīti tieši motociklisti ar saviem braucamajiem. Te zinošu instruktoru vadībā varēs atsvaidzināt zināšanas, prasmes, izbraukt trasi – vienvārdsakot pamodināt gan sevi, gan savu divriteņoto biedru.

Automašīnu un visādu citu trolejbusu cienītāju sabiedrībā attiecībā uz motocikliem valda zināmi aizspriedumi – ka tie ir bīstami, neprognozējami. Taču drošības statistika apliecina pilnīgi pretējo.

Arnis Blodons uzsver, ka mototransports ir vienīgā transporta kategorija, kurai skaitliski pieaugot, cietušo skaits samazinās – turklāt ne tikai procentuāli, bet arī absolūtos skaitļos. 2014. gadā deviņi bojāgājušie. 2015. – tikai pieci. Ievainoto skaits krities no 195 uz 190. Un procentuāli krities arī satiksmes negadījumu skaits, jo, motosabiedrībai pieaugot vairāk nekā par tūkstoti gadā, tas no 302 negadījumiem 2014. gadā pakāpies vien uz 324 pērn. Latvijā kopumā pašlaik ir reģistrēti 21 323 motocikli. No tiem 1. martā tehniskā kārtībā bija 14 167.

Pusaudžu gadi cauri

Izskaidrojums šādai paraugstatistikai ir Latvijas motobraukšanas kultūras pārdzīvotā pusaudžu vecuma krīze. Tie gadi, kad, uzkāpjot uz motocikla, visiem bija jāālējas, laimīgi pārlaisti. Un šobrīd cilvēki, kuri brauc ar moci, ir apdomīgāki un nobriedušāki. Jau vecumā pēc trīsdesmit gadiem. Motocikls kā jau paaugstinātas bīstamības transporta līdzeklis prasa nopietnāku attieksmi un prasmes. Pie motocikla stūres nevar bakstīties telefonā, grauzt firziķi vai lūpas krāsot – visa uzmanība jāvelta braukšanai. Risks ir lielāks, tāpēc arī prasmēm izdzīvot satiksmē jābūt labākām.

Protams, motociklistiem, kuri nekad nav gāzušies, šī izklaide vēl priekšā. Agri vai vēlu gadās katram. Tāpēc lietderīgi zināt, kā un kāpēc tas notiek.

Statistikas uzrādītās tendences izanalizējis vecākais tiesu eksperts autotehniķis Oskars Irbītis. Visbiežāk avārijas notiek Rīgā un Pierīgā, tad seko novadi, bet visretāk avārijas notiek citās pilsētās. Ārpus Rīgas līderos ir Liepāja, Kandava, Jēkabpils un Daugavpils. Lielais avāriju pīķis ir no pulksten 17 līdz 18, kad visi dodas mājās no darba, un pēc tam ap pusnakti, kad ielās izbrauc dažādi motojampampiņi cirku taisīt. Brauc ratā un krīt riņķī.

Tipiskākās kļūdas

Izplatītākie satiksmes motonegadījumu veidi ir sadursme ar automašīnu krustojumā. Viens variants: motocikls apdzen tajā pašā virzienā braucošu mašīnu, kas nebrīdinot izdara kreiso pagriezienu. Otrs variants: motocikls brauc taisni, bet mašīna no pretējās joslas, nogriežoties pa kreisi, nedod tam ceļu. Abos gadījumos motociklistam taisnība un nodrošināts slaids lidojums. Tādēļ vietā atgādināt Ceļu satiksmes drošības direkcijas aicinājumu katram autovadītājam – skaties divreiz! Motocikls ir dinamisks transporta līdzeklis. Pēc ziemas perioda pie tā atkal jāpierod katram satiksmes dalībniekam.

Protams, satiksmē aplamības mēdz darīt arī paši motociklisti. Tipiskākās kļūdas ir šādas: būtisks atļautā kustības ātruma pārsniegums, kas saistāms ar satiksmes negadījuma smaguma pakāpi, bet reti ir primārais negadījuma iemesls, distances neievērošana, intervāla neievērošana, nepamanīti citu transportlīdzekļu manevri, slikts riepu stāvoklis un jau pieminētā neizdevusies zīmēšanās. Liekam padomus aiz auss un dodam ručkā!



Svarīgākais