Saeimas Juridiskā komisija, atzīstot, ka Krimināllikuma grozījumi, kas virzīti hibrīddraudu novēršanai, sagatavoti apšaubāmā kvalitātē, nolēma mainīt datumu, kurā likums parlamentā skatāms pēdējā lasījumā. Steidzamības statusu likumprojektam gan neatcēla, jo tas varot nevajadzīgi paildzināt likuma pieņemšanu.
Priekšlikumu mainīt likumprojekta statusu iesniedza Latvijas Reģionu apvienību pārstāvošā Inga Bite. Viņa norāda, ka steidzamības atcelšana ļautu likumprojektu skatīt trīs lasījumos, tādējādi radot iespēju ar likuma izmaiņām virzīties apdomīgāk un iesniegt priekšlikumus nepieciešamiem uzlabojumiem uz trešo lasījumu, skaidroja politiķe.
Taču komisjas vadītājs Gaidis Bērziņš aicināja neatbalstīt šo priekšlikumu, jo Juridiskā komisija plāno izskatīt visus iesniegtos priekšlikumus. Tāpat arī likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē tiks pārcelta no 7. uz 21. aprīli. Neoficiāli arī tiek norādīts, ka, ļaujot likumprojektu skatīt trijos lasījumos, tā virzība varētu noslīgt neskaitāmajos priekšlikumos, bet tas esošajā ģeopolitiskajā situācijā neesot pieļaujams.
Rezultātā par steidzamības statusa atcelšanu nobalsoja vien opozīcijā esošo partiju pārstāvji. Vienotības deputāts Andrejs Judins, kas iepriekš publiski pauda viedokli, ka šim likumprojektam nepieciešami trīs lasījumi, balsojumā vispār nepiedalījās. Visticamāk, deputāts pildīja politiskā spēka valdes lēmumu, ka likums jāpieņem divos lasījumos. Par šo jautājumu organizācijas valde skaļi diskutēja marta beigās.
Pirmdien komisija pavirzījās uz priekšu atsevišķu priekšlikumu izskatīšanā, atbalstot sodu par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā vai par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu.
Ja deputāti ir tikuši galā ar jautājumu, kādos gadījumos Krimināllikuma bardzību varēs vērst pret kūdītājiem vai noteiktu darbību veicējiem, ja tās neatbilst valsts pamatlikumam, tad nākamajā komisijas sēdē deputātiem būs jāķeras klāt priekšlikumam, kas satraucis žurnālistus.
Jau vēstīts, ka likumprojektā ir iekļauta norma, kas rada bažas par vārda brīvības un citu pamattiesību nesamērīgu ierobežošanu, jo paredz kriminalizēt arī valsts noslēpuma iegūšanu, ja tā nav saistīta ar spiegošanu. Ja šo normu pieņems negrozītu, sods līdz pat pieciem gadiem cietumā varētu draudēt arī žurnālistiem, kas ir ieguvuši kādu noslepenotu dokumentu.
Izdzirdot žurnālistu sistos trauksmes zvanus, likuma pieņemšanas procesā iejaucās gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis, gan iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Abas augstās amatpersonas mudināja Saeimu šo likumu pieņemt ar visu atbildību un novērst jebkuras bažas par šī likuma vēršanu pret vārda brīvību un žurnālistu darbu.