Kučinski satrauc, ka ministriju budžeta vēlmes desmitkārt pārsniedz iespējas
Latvijas valsts nākamā gada budžeta prognozējamā fiskālā telpa pēc aizsardzības vajadzību apmierināšanas ir 50 miljoni eiro, bet ministrijas ir pieteikušas vēlmes 500 miljonu eiro apmērā, LTV "Rīta panorāmā" stāstīja premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Šāda vēlmēs balstīta domāšana bijusi vērojama arī darbā pie valdības rīcības plāna, tāpēc premjers ministriju plānus uzdevis pārstrādāt. "Nevaram taisīt sapņu grāmatas", kuras netiks pildītas, sacīja Kučinskis un izteicās, ka ministrijas dažkārt rīcības plānā piedāvājušas ierakstīt deklaratīvas frāzes un pašsaprotamus darbus, kas tiek veikti ikdienā.
Vienlaikus politiķis uzsvēra, ka nav noticis nekas ārkārtējs, un viņš domā, ka šonedēļ pa ceturtdienu un piektdienu premjers kopā ar ministriem tiks galā ar darbu pie plāna.
Runājot par Eiropas savienības (ES) fondu apguves kavēšanos, Kučinskis apgalvoja, ka esot pastiprināta kontrole, lai iestrēgušās lietas ātrāk virzītos uz priekšu. Politiķis solīja, ka pašvaldībām un infrastruktūrai svarīgajās programmās nauda tiks apgūta laicīgi.
Pēc premjera vārdiem, visvairāk ES fondu apguvē buksējot daži vides projekti un atsevišķas programmas Ekonomikas ministrijā.
Savukārt runājot par tā saucamā "Junkera plāna" naudas apgūšanu, Kučinskis atgādināja konceptuālu atšķirību, proti, ka tas ir aizdevums, bet pašlaik naudu var dabūt pat lētāk citos finanšu avotos.
Latvijā gan ir vērojama problēma ar kvalitatīvu projektu trūkumu - trūkst projektu, kas būtu balstīti uz labām biznesa idejām, nevis uz naudas apgūšanu, sacīja premjers. "Junkera plāna" programmā pirmais projekts Latvijā varētu būt Ķekavas apvedceļš, bet otrs projekts - kopējas platformas izveide visām Latvijas augstskolām.
Taujāts par viņa valdības plāniem nevienlīdzības mazināšanai, Kučinskis pauda viedokli, ka to var likvidēt tikai ekonomiskās situācijas uzlabošana, bet ar mākslīgiem līdzekļiem, piemēram, ekonomiski nepamatoti augstākiem pabalstiem, tas neesot izdarāms.
Publicēta