Izvērtēta ārstu rīcība. Krimināllietas nebūs

© F64

Valsts policija, pārbaudot Veselības inspekcijas sniegtos datus un atzinumu par Bērnu slimnīcas ārstu rīcību, nesniedzot tūlītēju palīdzību trīs gadus vecam zēnam, nolēmusi kriminālprocesu neuzsākt, jo šajā gadījumā nav saskatāmas nozieguma pazīmes. Veselības inspekcija paredzējusi notikumā iesaistītos ārstus sodīt administratīvi, jo uzskata, ka pārkāpumi ir.

Veselības inspekcija nosūtīja materiālus policijai, jo konstatēja pārkāpumus Bērnu slimnīcā, nesniedzot tūlītēju palīdzību trīs gadus vecam zēnam, kuru kopā ar mammu ātrās palīdzības brigāde no Bauskas naktī nogādāja slimnīcā ar aizdomām par aklās zarnas iekaisumu. Mazo puisēnu uz slimnīcu atveda ar vēdera sāpēm un augstu temperatūru. Neatliekamās palīdzības nodaļā ārsts bērnu pārbaudīja, bet nekonstatēja tādu saslimšanu, kuras dēļ jāpaliek slimnīcā, piemēram, apendicītu, un teicis, ka ģimene var doties mājās. Ģimenei tomēr izdevies sarunāt vietu vecāku mājā. Naktī vēders puisēnam sāpējis vēl vairāk un mamma atkārtoti vērsusies pēc palīdzības. Bērnu ievietoja novērošanas palātā, kur viņš pavadīja 24 stundas, taču bērnam kļuva sliktāk. Tikai pēc pēdējās ārstu apskates tika konstatēts, ka bērnam nepieciešama steidzama operācija, jo ir aklās zarnas iekaisums un jau plīsums.

Inspekcija, veicot pārbaudi, secinājusi: zēnam, iestājoties slimnīcā ar noteiktiem simptomiem, ko izstāstīja viņa mamma, netika veikti izmeklējumi diagnozes precizēšanai, un puisēns netika stacionēts, Neatkarīgajai pastāstīja Veselības inspekcijā. Atkārtoti bērnam vēršoties uzņemšanas nodaļā, izmeklējumos konstatēja novirzes no normas, un bērnu ievietoja novērošanas blokā. Ārsti, veicot atkārtotas apskates, nepieaicināja atbildīgo dežūrķirurgu, lai kopā pieņemtu lēmumu par turpmāko ārstēšanu situācijā, kad zēna stāvoklis pasliktinājās. Veselības inspekcijas ieskatā, tie ir rupji veselības aprūpes pārkāpumi. Ārsts pirmajā dienā neveic nekādu izmeklēšanu, nenozīmē ultrasonogrāfiju, lai apstiprinātu diagnozi, bērnu neievieto observācijas nodaļā. Arī nākamajā dienā ārsti neveic pasākumus, lai precizētu diagnozi. Runa ir par diviem ārstiem, kuru vārdus inspekcija neatklāj. Par veselības aprūpes pārkāpumiem ārstniecības personām vai ārstniecības iestādes vadītājam var tikt izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods līdz 350 eiro apmērā.

Arī Bērnu slimnīca veica pārbaudi, taču secinājumi bija citi nekā uzraugošajai iestādei: ārsts konkrētā brīdī rīkojies atbilstoši priekšrakstiem, proti, neatliekamās medicīniskās palīdzības etapā ārsts akūtu vēdera ainu nekonstatēja. Pacientam atrodoties neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā, visi rādītāji liecināja par vīrusa–bakteriālu infekciju, kas neprasa ķirurģisku iejaukšanos, un nebija indikāciju bērna ievietošanai slimnīcā. Apendicīta diagnoze ar maza bērna vecumam raksturīgo gaitu apstiprinājās tikai nākamajā dienā, un tad arī notika operācija. Apendicīta klīnika dažādos vecumos ir atšķirīga, un tā diagnostika bērna vecumā ir sarežģīta, jo vispārējie simptomi ir līdzīgi daudzām saslimšanām.



Latvijā

“Man jau trīs dienas ir slikta dūša. Vemšana, galvassāpes, bezmiegs. Katru dienu, atverot e-pastu, pirmā doma – vai būs atkal jauns paziņojums no CSDD par 350 eiro sodu vai nebūs? Kopā sods jau sakrājies pāri tūkstotim, tuvojas diviem,” asaras valdīdama, man sūdzas kāda satraukta paziņa. Viņa ir izmisumā.

Svarīgākais