«Otras puses» solists Normunds Pauniņš apbrīno Rolanda Ūdra darbspējas: «Cik daudz viņš ir uzrakstījis dziesmām vārdus un sakomponējis mūziku. Cepuri nost! Es būtu laimīgs, ja varētu tik daudz strādāt kā viņš. Laikam esmu par viņu slinkāks.»
Normunds Pauniņš atminas, ka pirmais ar Rolandu Ūdri sadarbību sāka grupas taustiņinstrumentālists Ivars Makstnieks. “«Kad grupa «The Hobos», kuras sastāvā ir Rolands, bija pierimusi ar savu darbību, viņš rakstīja savas dziesmas, un Ivars tās aranžēja, veidojot muzikālo pavadījumu. Tā arī es iepazinos ar Rolandu. 2009. gadā iznāca «Otras puses» albums «Nakts vai rīts» un man bija divas līdz trīs dziesmas, kurām nebija vārdu. Aizsūtīju tās Rolandam, jo zināju, ka viņš ir atsaucīgs. Piemēram, dziesmas «Dievs dod» meldiņam jau nākamajā dienā bija atsūtītas divas tekstu versijas. Un tā sadarbība turpinājās vairāku gadu garumā. Viņš ir ļoti talantīgs un radošs, un svarīgi, ka viss notiek ātri. Pa šo laiku ar Rolandu esam kļuvuši labi draugi. Viņš ir ļoti atvērts cilvēks. Talantīgs, bet tajā pašā laikā vienkāršs. Viņš spēj komunicēt gan ar Valsts prezidentu, gan uz ielas sastaptu bomzi. Māk ar visiem atrast valodu un nekad neskatās uz cilvēkiem no augšas,» savu kolēģi raksturo Pauniņš.
«Otras puses» solists ir pozitīvi noskaņots par Ūdrīša iespēju pilnvērtīgi atgriezties dzīvē: «Es pat nepieļauju domu, ka viņš neizķepurotos. Viņš paliks vesels, un viss būs labi. Sūtu savas domas kosmosā un aizlūdzu: «Dievs, lūdzu, izārstē Rolandu, cik tas ir iespējams!» Plānoju arī aizbraukt ciemos pie Rolanda, jo mēs janvāra sākumā sākām rakstīt jaunu dziesmu. Rolands paguva jau atkal uzrakstīt divas tekstu versijas, bet neder piedziedājums. Taču tad ar Rolandu notika nelaime, un mēs visu nepaguvām novest līdz finišam. Tādēļ būs ar ģitāru jābrauc pie Rolanda un jāmēģina kopīgi pabeigt tās pāris rindiņas, kas nepieciešamas piedziedājumā.»