Puse Latvijas lauksaimnieku plāno veikt investīcijas, rāda aptauja

© F64

Latvijas lauksaimnieku noskaņojums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzlabojies, secināts SEB Baltijas biznesa apskatā.

Vairāk nekā 70% zemnieku sagaida apgrozījuma pieaugumu, turklāt ap 50% lauksaimnieku plāno šogad veikt investīcijas savas darbības attīstībā.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem vairāk nekā 15% apgrozījuma pieaugumu šogad sagaida 31% lauksaimnieku, kas ir par 20 procentpunktiem vairāk nekā pērn. Vēl 43% zemnieku sagaida, ka viņu saimniecību apgrozījums pieaugs līdz 15%. Tomēr šogad par trīs procentpunktiem pieauga arī pesimistu skaits - 26% lauku uzņēmēju sagaida apgrozījuma kritumu.

"SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars paziņojumā medijiem skaidro, ka lauksaimniecība jau ilgāku laika periodu ir viena no visstabilāko pieaugumu demonstrējošām nozarēm Latvijā, kas ir saistīts gan ar globālām tirgus tendencēm, gan būtisku un nepārtrauktu Latvijas uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanos, ko pastiprina Eiropas Savienības (ES) finansējuma pieejamība uzņēmējdarbības attīstībai lauksaimniecībā. Lauksaimniecības nozare ir ļoti jūtīga, kā arī atkarīga no ES fondu un Lauku atbalsta dienesta finansējuma pieejamības. Līdz ar to, ka šogad zemniekiem ir pieejami struktūrfondu līdzekļi, pieaug arī optimisms. Lauku uzņēmēji aktīvāk uzņemas saistības un plāno investīcijas - iegādājas zemi un iegulda darbības attīstībā. Aptaujas dati parāda, ka 50% šogad plāno investīcijās līdz 30 000 eiro un vairāk. Arī pērn mazo un vidējo uzņēmumu segmentā visaktīvākie bija tieši lauksaimnieki - šai nozarei esam piešķīruši ap 40 miljoniem eiro.

Pērn ES fondu pieejamība sekmēja arī lauksaimniecības tehnikas atjaunošanu līzingā - darījumu skaits šajā segmentā salīdzinājumā ar 2014.gadu pieauga par 72%, bet piešķirtais finansējums - par 29% un sasniedza 20 miljonus eiro.

"SEB līzinga" vadītāja Nellija Kočanova skaidro, ka šogad līdz ar likumdošanas izmaiņām lauksaimniekiem ir sarežģītāk noformēt tehnikas atjaunošanu līzingā, ja viņi pretendē uz ES struktūrfondiem. Tomēr līzinga uzņēmumam izdevies atrast risinājumu, lai atbalsts zemniekiem ir pieejams, un lauku uzņēmēji aktīvi vēršas pēc finansējuma un atjauno savu tehniku. Visaktīvākie šogad, kā arī pērn bijuši Vidzemes zemnieki. Arī Baltijas biznesa dati rāda, ka lielāku optimismu pauž Rīgas reģiona un Vidzemes uzņēmēji, kuri ir arī vairāk gatavi ieguldīt attīstībā un sagaida apgrozījuma pieaugumu.

Neskatoties uz ieguldījumiem attīstībā, lielākā daļa lauksaimnieku (80% no aptaujātiem) neplāno attīstīt jaunus eksporta virzienus vai paplašināt savu klātbūtni esošajos eksporta tirgos, koncentrējot savu darbību vietējā tirgū. Vienlaicīgi Baltijas biznesa apskata dati liecina, ka 55% lauksaimnieku plāno izlabot savus produktus vai pakalpojumus vai ieguldīt darbinieku attīstībā un izglītošanā. Turklāt, paplašinot darbību, 26% lauksaimnieku šogad plāno palielināt darbinieku skaitu. Par štata samazināšanu šogad domā vien 5% lauku uzņēmēju, bet lielākā daļa jeb 69% šogad gatavojas atstāt darbinieku skaitu nemainīgu.

SEB grupa 2015.gada rudenī aptaujāja mazos un vidējos uzņēmumus ar mērķi uzzināt viņu noskaņojumu, sagaidot 2016.gadu. Aptaujā piedalījās 5119 uzņēmumi visās trīs Baltijas valstīs (Igaunijā - 3702, Latvija - 886 un Lietuvā - 531), atbildot uz jautājumiem par apgrozījumu, eksportu, investīcijas, darbinieku skaitu un inovācijām.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais