Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs no sanāksmes Nacionālajā veselības dienestā par situāciju reģionālajās un mazajās slimnīcās vakar iznāca ar ziņu par telefona zvanu no Veselības ministrijas – esot atrasti papildus 400 000 eiro. Vai tas paglābs slimnīcas reģionos no bada maizes?
Slimnīcu biedrība plāno pieteikt ārkārtas vizīti pie Ministru prezidenta Māra Kučinska, jo skaidru atbildi Nacionālajā veselības dienestā (NVD) par šāgada slimnīcu sniegto ambulatoro pakalpojumu – izmeklējumu un ārstu konsultāciju – finansēšanu neesot saņēmuši. Lai arī daļa slimnīcu tomēr līgumus par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu ir noslēgušas, apmierināts nav neviens. Finansējums šim gadam ir samazināts, pat neraugoties uz jau tā kritisko situāciju veselības aprūpē. «Sāpīgi, ka mums samazinājums skāris tieši rehabilitāciju bērniem,» Neatkarīgajai saka Alūksnes slimnīcas galvenā ārste Maruta Kauliņa.
Vēl mazāk nekā maz
Kad Latvijas slimnīcu vadītāji saņēma 2016. gada līgumus par valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu sniegšanu, ilgi nebija jāgaida sašutuma vilnis par ievērojamo finansējuma samazinājumu, jo visi saprata, ka tas būtiski palielinās rindas uz izmeklējumiem un ambulatorajiem pakalpojumiem reģionos. Slimnīcu biedrības vadītājs J. Kalējs: «Izmeklējumiem Latvijas slimnīcās atvēlēts vēl mazāk līdzekļu nekā 2015. gadā, izņemot Rīgas Austrumu slimnīcu, kurai pēc lielās ažiotāžas ap rindām šāgada sākumā finansējums pieaudzēts. Pretstatā solījumiem par uzlabojumiem slimnīcas saņēmušas finansējuma piedāvājumus, kas ir vēl sliktāki nekā iepriekšējos gados un realitātē varētu nozīmēt to, ka reģionu iedzīvotājiem piekļuve valsts apmaksātiem ambulatoriem pakalpojumiem tiks vēl vairāk apgrūtināta.»
Apkopotā informācija par situāciju reģionos liecina: Jēkabpils slimnīcā ievērojami samazināsies rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība, īpaši bērniem. Kuldīgas slimnīcā līguma piedāvājums nozīmē to, ka rehabilitācijas pakalpojumi nebūs pieejami gandrīz 400 pacientiem. Kuldīgā, Ogrē un citās slimnīcās būtiski samazināta pieeja arī dienas ķirurģiskajām operācijām, uz kurām palielināsies rindas. Biedrība prognozē, ka Rēzeknes slimnīcā pieaugs rindas uz ultrasonogrāfijas izmeklējumiem. Uz dienas stacionāra pakalpojumiem neiroloģisko un iekšķīgo slimību ārstēšanai turpmāk būšot jāgaida uz pusi ilgāk. Arī rindas uz konsultāciju pie speciālistiem pieaugs. Piemēram, slimnīcās, kurās pašlaik pieņem arī onkologs, bērnu kardiologs, kas reģiona iedzīvotājiem ir būtiski, valsts kvotu palielinājums šim nolūkam nav paredzēts.
Vieniem pieliek, atņemot citiem
Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece Egija Širova pēc tikšanās NVD saka: «Sarunas risināsim citā līmenī, jo diemžēl nekāda risinājuma no dienesta puses nav, ir tikai atsauces uz dažādām formulām, kā finansējums tiek rēķināts, bet aiz katra cipara ir cilvēki ar veselības problēmām, kuriem reģionos būs garākas rindas, ilgāks gaidīšanas laiks.» Finansējuma samazinājums skar visas slimnīcas ārpus Rīgas. Biedrība pieteiks vizīti pie premjerministra, kura spēkos ir risināt situāciju valstiskā līmenī. Tas ir nožēlojami, ka situācijā, kad ir tik mazs veselības finansējums, «vieniem pieliek, atņemot citiem».
Slimnīcu biedrība arī NVD pauda neapmierinātību, kāpēc, plānojot nākamā gada finansējumu, tiek ņemti nevis 12 iepriekšējā gada mēneši, bet deviņi, ieskaitot trīs vasaras mēnešus, kuros reģionos objektīvi veselības pakalpojumi tiek nodrošināti mazākā apmērā. Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis skaidro, ka valsts ņem vērā slimnīcas izpildītās kvotas pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos, nevis visa gada griezumā. Šāda formula jau pašos pamatos ir nepareiza. Tieši Kuldīgas slimnīcai finansējuma samazinājums ir ap astoņiem procentiem. Pēc I. Eglīša teiktā, samazinājums skar visas jomas – dienas ķirurģiju, akūto rehabilitāciju, ginekoloģiju un citas. Liepājas reģionālajai slimnīcai saskaņā ar NVD piedāvāto līgumu šim gadam paredzētais finansējums ir par pieciem procentiem mazāks nekā pagājušā gada galīgajā līgumā. Plānotā finansējuma ir mazāk gan speciālistu apmeklējumiem, gan izmeklējumiem. «Alūksnes slimnīca vēl nav noslēgusi līgumu,» saka slimnīcas vadītāja M. Kauliņa, «gaidījām skaidrojumu, kāpēc tādi noteikumi. Sāpīgi ir tāpēc, ka samazinājums – lai arī nav liels – skar tieši rehabilitāciju bērniem stacionārā un ambulatori un pieaugušajiem.»
Process korekts
NVD direktores vietnieks Andrejs Doveiks uzsver, ka finansējums ambulatorai aprūpei šogad ir saglabāts 2015. gada līmenī, taču, sekojot valsts prioritātei – onkoloģijai, nolemts palielināt finansējumu tur, kur visvairāk vēršas tieši vēža pacienti, proti, klīnikās universitātes slimnīcās: «Šo pacientu stāvoklis ir neapskaužams, un, lai realizētu «zaļo koridoru», bija jāpārplāno naudas plūsma. Šis process bijis korekts.»
Reģionālās slimnīcas nav vienādas, un finansējums līgumā piedāvāts atkarībā no tā, kā pagājušajā gadā strādāts, vai apgūtas visas programmas, izpildītas visas kvotas. «Ja kādā slimnīcā pacientu plūsmas nebija pagājušajā gadā, kāpēc domāt, ka šogad tur būs vairāk pacientu?» jautā A. Doveiks. Tomēr viņš nenoliedz, ka nauda samazināta arī tām slimnīcām, kuras par 100 procentiem izpildījušas saistības. Jā, šāds lēmums pieņemts par labu onkoloģiskajiem pacientiem, kuri vēlas saņemt palīdzību lielajās slimnīcās.