Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sodījis autostāvvietu apsaimniekotāju SIA "Parking Service Latvia" ar administratīvo sodu 5000 latu apmērā par nekorektu komercpraksi attiecībā uz maksas iekasēšanu par stāvvietu.
Tāpat PTAC uzlicis par pienākumu sabiedrībai izbeigt negodīgu komercpraksi, kas izpaužas kā patērētāja lēmuma pieņemšanai nepieciešamas būtiskas informācijas par maksas autostāvvietu noklusēšana un riteņu bloķētāju uzlikšana/nenoņemšana, līdz patērētājs veicis soda naudas samaksu.
Kā izriet no PTAC lēmuma, pēc vairāku patērētāju sūdzību saņemšanas centrs izvērtēja "Parking Service Latvia" rīcību. Patērētāji norādīja, ka no 2009.gada septembra degvielas uzpildes stacijas (DUS) "Dinaz" teritorijā Hanzas ielā ir maksas stāvvieta, par kuras izmantošanu jāmaksā viens lats stundā. Tomēr patērētāji norādīja, ka, iebraucot teritorijā, nav skaidri norādīts, ka tā ir maksas stāvvieta. Turklāt, ja apmaksa netiekot veikta, tiekot bloķēti automašīnu riteņi un to atbloķēšanai jāsamaksā sods 20 latu apmērā, kurš ar katru dienu pieaug par 20 latiem.
Veicot pārbaudi, PTAC secināja, ka vidusmēra patērētājam patiešām varētu nebūt skaidrs, ka minētā ir maksas stāvvieta. Tāpat sūdzības tika saņemtas arī par citām vietām, kuras apsaimnieko "Parking Service Latvia", ar apgalvojumiem, ka arī tur nav skaidras informācijas par maksas stāvvietas izmantošanu.
Jau novembrī PTAC uzlika sabiedrībai tiesisku lēmumu neturpināt šādu praksi, taču tas netika ievērots.
Jau ziņots iepriekš, ka "Parking Service Latvia" atsevišķos gadījumos ar valsti nav saskaņojis ceļa zīmes izvietošanu ar norādi par maksas autostāvvietu un jau iepriekš ar maldinošu rīcību un agresīvu komercpraksi nonācis patērētāju sargu redzeslokā, kādēļ tiks lemts par tā sodīšanu.
LETA jau ziņoja par kādu gadījumu, kad automašīna janvāra nogalē darba dienas rītā novietota Rīgā, Satekles ielā 2, teritorijā, kas robežojas ar firmas "Trest" degvielas uzpildes staciju (DUS), un, kā apgalvo autovadītājs Igors, zīmes par to, ka šajā vietā ir maksas stāvvieta, neesot bijis.
Kad Igors dienas beigās devies pēc sava spēkrata, viņu sagaidījis nepatīkams pārsteigums - riteņiem uzlikts bloķētājs, bet uz mašīnas priekšējā stikla vīdējis dokuments, kas pirmajā acu uzmetienā atgādina administratīvā pārkāpuma protokolu (APP) un kurā viņam uzlikts 20 latu sods.
Dokuments gan vizuāli, gan saturiski ir teju identisks APP, tikai tā augšējā kreisajā stūrī ir neliels, zils četrstūris ar uzrakstu "Parking Service Latvia", kas norāda uz faktisko tā noformētāju.
Autovadītāja pārkāpums dokumentā, iespējams, apzināti ir aprakstīts neveikli un gramatiski kļūdaini un var maldināt. Vispirms pieminēts kāds "Ceļu satiksmes noteikums", un tikai pēc tam minēti "Parking Service Latvia" stāvvietas lietošanas noteikumi, kas pārkāpti. Nav gan norādīts, tieši kurš noteikumu punkts pārkāpts.
Zvanot uz dokumentā minēto tālruni, autovadītājam apgalvots, ka ceļa zīme ar norādi par maksas stāvvietu tur bijusi jau no rīta. To gan liek apšaubīt fakts, ka soda dokuments izrakstīts tikai dienas vidū. Arī dienu iepriekš, 26.janvārī, Igors spēkratu bija novietojis šajā pašā teritorijā.
Norādot uz to, ka darba diena jau beigusies, viņam piedāvāts 20 latus samaksāt nekavējoties - skaidrā naudā cilvēkam, kas noņems riteņu bloķētāju, vai arī doties uz banku un veikt pārskaitījumu uz dokumentā norādīto kontu. Igors izvēlējies maksāt bankā un pie sava spēkrata ticis tikai nākamajā dienā.
Tiesībsargājošajās institūcijās skaidroj, ka vienīgās institūcijas, kas Latvijā ir tiesīgas iekasēt soda naudu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, ir valsts vai pašvaldības policija, nevis privātuzņēmums, turklāt par soda samaksu obligāti ir jāizsniedz maksājumu apliecinošs dokuments. Ja šādas darbības veic privātuzņēmums, turklāt neizsniedzot kvīti vai čeku, tas cita starpā var tikt vērtēts kā krāpšana.