VID apjomīgo datu zādzību nebija uzskatījis par kibernoziegumu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) par datu zādzību no Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) nav ziņojis Datoru drošības incidentu reaģēšanas vienībai, jo VID informācijas sistēmu speciālisti notikušo nav uzskatījuši par "kibernoziegumu" savas darbības normējošo instrukciju izpratnē.

"Izvērtējot instrukcijā noteikto, VID Informātikas pārvaldes speciālisti konstatēja, ka par notikušo nav jāziņo Datoru drošības incidentu reaģēšanas vienībai, jo konkrētā situācija neatbilst instrukcijā definētajai kiberuzbrukuma izpratnei un kritērijiem," biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja VID Komunikāciju daļā.

Tālāk gan VID pārstāvji norāda, ka VID speciālisti, sevi neindentificējot, esot zvanījuši Datoru drošības incidentu reaģēšanas vienībai un saņēmuši padomu zvanīt Valsts policijai bez Datoru drošības incidentu reaģēšanas vienības starpniecības.

Savukārt Datoru drošības incidentu reaģēšanas vienība neko nav varējusi darīt, lai novērstu nesankcionēto informācijas kopēšanu no ārpuses, jo VID par datu zādzību vienībai nav ziņojis. To biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Valsts informācijas tīkla aģentūras (VITA) valdes priekšsēdētājs Uldis Lencbergs.

Viņš norāda, ka incidents ar VID EDS un apstāklis, ka vienība par to netika informēta, tiks apspriests Satiksmes ministrijas Kiberdrošības padomes kārtējā sēdē pirmdien, 22.februārī.

Kā ziņots, Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" iepriekš informēja, ka no EDS nozagti 7,4 miljoni dokumentu 120 gigabaitu apjomā. Nozagta ne vien informācija par valsts augstākajām amatpersonām, bet arī uzņēmējiem un citām privātpersonām.

Kā zināms, VID EDS sistēmā glabātos datus kopējusi un savākusi, iespējams, cita starpā IT zinīga aktīvistu grupa "4.Atmodas tautas armija" (4.ATA). No šī iepriekš nedzirdētā grupējuma publiskiem paziņojumiem izriet, ka tā pakāpeniski, pēc saviem ieskatiem maskējot personu un dažkārt iestāžu datus, publicēs kopēto informāciju žurnālistu un sabiedrības apskatei un analīzei.

Latvijā

Elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēja "Bite Latvija" maijā ieviestais bezmaksas drošības risinājums līdz šim ir bloķējis jau 250 tūkstošus telefonkrāpnieku zvanu savā tīklā. Novembrī vien "Bite Latvija" bloķēja 95 tūkstošus krāpniecisku zvanu, kas vidēji ir 130 krāpniecības mēģinājumi stundā jeb 3100 zvanu dienā.

Svarīgākais