Satiksmes ministra Ulda Auguļa vārds kļuvis par ķīlu 52 miljoniem eiro, kurus Ralfs Dīters Montāgs-Girmess esot ieguldījis Latvijas valstij piederošajā aviokompānijā airBaltic.
Satiksmes ministrija vakar izplatīja Ulda Auguļa paziņojumu, ka «atbilstoši Latvijas valdības un Ralfa Dītera Montāga-Girmesa parakstītajam līgumam Vācijas investors kompānijā ir ieguldījis apmēram 52 miljonus eiro». Tūlīt pēc tam notika airBaltic akcionāru sapulce ar mērķi apstiprināt noteikumus, pēc kādiem 80 miljonus eiro sev piederošajā uzņēmumā ieguldīs Latvijas valsts. Akcionāru sapulce nozīmēja to, ka vajadzīgos parakstus uz dokumentiem salika aviokompānijas akcionāra – Satiksmes ministrijas – pārstāvis un ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, bet 20% no uzņēmuma kapitāla ieguvušais R. D. MontāgsGirmess pasākumā nepiedalījās.
Ticēsim ministram, ka nauda patiešām ieguldīta, nevis tikai iegrāmatota kā iegansts, lai Latvijas valsts drīkstētu veikt reālu naudas ieguldījumu, nepārkāpjot Eiropas Savienībā noteiktos ierobežojumus valstīm dotēt savus uzņēmumus. Šo ierobežojumu mērķis ir novērst negodīgu konkurenci. Pavisam nesen Eiropas Komisija panāca mūsu kaimiņvalsts aviosabiedrības Estonian Air likvidāciju Igaunijas valsts izdarīto ieguldījumu dēļ. Tas gan netraucēja igauņiem likvidēt tikai aviokompānijas izkārtni, nomainot to ar nākamo izkārtni, aiz kuras reālie aviopārvadājumi turpinās. EK šādas fikcijas akceptē, tāpēc nekas fantastisks nebūtu arī tas, ja darījumā ar R. D. Montāgu-Girmesu airBaltic iegūtu nevis naudu, bet izziņu par naudu.
Pagājušā gada novembrī Latvijā kā iespējamais airBaltic akcionārs parādījies R. D. Montāgs-Girmess par sava ieguldījuma izcelsmi neko tomēr nepateica. Viņa nesenākais pasākums bija starpniecība Krievijā ražoto lidmašīnu Sukhoi Superjet izplatīšanā Karību jūras valstiņām, kuras uzreiz par lidmašīnām samaksāt nespēj. Daļēji politisko apsvērumu, daļēji nodokļu likumu prasību dēļ tur tika izveidota shēma, kurā Krievijas valstij piederoša banka kreditēja R. D. Montāgu-Girmesu, lai viņš varētu (it kā) nopirkt lidmašīnas no Krievijas valstij piederoša uzņēmuma un iznomāt lidmašīnas aviosabiedrībām, kas apņēmušās šīs lidmašīnas pakāpeniski izpirkt. Publiski pieejamā informācija par viņa plāniem kopā ar airBaltic sākotnēji radīja iespaidu par variācijām šai pašai tēmai. Latvijas politiķi tad sāka sacensības par to, kurš skaļāk noliegs šādu ES un NATO dalībvalstij nepiedienīgu darījumu, taču ticamība viņu noliegumiem ir tikpat liela kā apgalvojumam par jau veikto naudas ieguldījumu.
Vēl citā versijā kāds sevi afišēt negribošs investors tiešām bija iekārojis 20% akciju uzņēmumā airBaltic, noticot tam, ka uzņēmums ar otro piegājienu panāks tādu izaugsmi, kādu tam kādreiz solīja bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Toreiz izaugsme atdūrās pret pārsimt miljoniem eiro parādu, ko sava uzņēmuma vietā nomaksājusi Latvijas valsts. Tagad airBaltic stāsta, ka naudas vākšana vajadzīga, lai nopirktu daudzas pilnīgi jaunas lidmašīnas Bombardier CS300.