Labklājības ministra Jāņa Reira tikšanās ar Baltās lentītes vēstniekiem liek uzdot jautājumu: vai valsts ir gatava piešķirt finansējumu vardarbības pret sievieti novēršanai, lai sarunas nepaliktu tikai kā labās gribas žests un ne vairāk.
Neatkarīgā noskaidroja, ka pašlaik no valsts budžeta tiek finansēta sociālā rehabilitācija gan bērniem, gan pieaugušajiem – tas nozīmē arī vardarbībā cietušām sievietēm un vīriešiem –, bet nekādām varmācības novēršanas, sabiedrības informēšanas programmām līdzekļi netiek paredzēti. Latvija izlīdzas ar ārvalstu vēstniecību atbalstu un cer uz Eiropas fondu palīdzību.
Kā var būt izplatīta, ja es nevienu nezinu?
Vardarbības pret sievieti izskaušanas dienas simbols ir baltā lentīte – tā kustība, kas visā pasaulē apvieno vīriešus, kuri iestājas pret vīriešu vardarbību pret sievietēm. Baltās lentītes vēstnieki Latvijā ir sabiedrībā zināmi vīrieši – Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, bokseris Mairis Briedis un radošā personība Renārs Zeltiņš. Sarunā par svarīgo tēmu – vardarbības novēršanu – Pasaules Veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības vadītāja Aiga Rūrāne sacīja, ka vardarbības mērogu apzināšanā būtiskākā problēma ir statistikas dati, kuri ir nepilnīgi, jo vardarbības upuri bieži par nodarīto neziņo. «Arī veselības iestādēs savainojumi ne vienmēr tiek identificēti kā vardarbības rezultāts,» atzina A. Rūrāne. Par vardarbības plašo izplatību liecina ziņojumi un pētījumi, kas apzina sieviešu liecības. «Politiķi un sabiedrība skeptiski noraugās uz pētījumiem un jautā: kāpēc problēma ir tik ārkārtīgi izplatīta, ja es neesmu saticis nevienu vardarbības upuri? Tas ir vardarbības fenomens – tā notiek aiz slēgtām durvīm. Turklāt vardarbības veicēji izskatās tieši tāpat kā mēs,» teica PVO eksperte, uzsverot, ka «vardarbības novēršana ir visas valdības uzdevums».
Vardarbība ir, to neredz
«Ar mūsu sarunām ir par maz, vajadzētu reālus darbus, cīņu pret vardarbību, lai ikviena sieviete blakus vīrietim justos droši,» teica Baltās lentītes vēstnieks Mairis Briedis. Savukārt Renārs Zeltiņš sacīja: vardarbība ir, bet neviens to neredz, tāpēc par to vairāk ir jārunā ar sabiedrību un jau skolās. «Es vispār nesaprotu, kā vīrietis var pacelt roku pret sievieti, pret bērnu… Apkārt pasaulē ir tik daudz ļaunuma, un mēs vēl tepat viens otru aizskaram.» Pagājušā gada laikā noslepkavotas 27 sievietes, taču vēl 16 sievietēm nodarīti miesas bojājumi, kuru dēļ sievietes mirušas. «Aicinu vairāk izglītot sabiedrību, lai mainītu stereotipus, ka vardarbība pret sievieti ir pieņemama,» saka Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Visi Baltās lentītes vēstnieki aicina vairāk sabiedrību informēt par vardarbību, par tās cēloņiem un nodrošināt vardarbības profilaksi.
Labklājības ministrijas (LM) ziņojumā apkopoti dati par vardarbību pret sievietēm un ģimenē. Lai arī tie ir par 2014. gadu, situācija, visticamāk, nav būtiski uzlabojusies. Saskaņā ar apkopotajiem datiem 2014. gadā noslepkavotas 35 sievietes (ne visos gadījumos slepkavas bijuši dzīvesbiedri), bet vismaz 58 sievietes nonākušas slimnīcās ar traumām, ko nodarīja dzīvesbiedrs. Ierosināti kriminālprocesi par 48 sievietēm dzīvesbiedru nodarītajiem dažāda smaguma miesas bojājumiem. Valsts policija uz izsaukumiem saistībā ar ģimenes konfliktiem brauca vairāk nekā 7000 reižu. Ceturtā daļa no visiem pašnāvību mēģinājumiem, kuru gadījumā sniegta medicīniskā palīdzība stacionārā, notika pēc pilngadīgu personu konflikta ar ģimenes locekļiem vai pārciestās vardarbības dēļ.
2014. gadā 123 sievietes mēģināja izdarīt pašnāvību pēc pārciestas vardarbības vai konflikta dēļ ģimenē.
Vai tikai vārdos?
Labklājības ministrs Jānis Reirs atzīst, ka statistika nav iepriecinoša un «ministrijai ir daudz darāmā, lai situāciju uzlabotu, un iespēju robežās strādāsim pie papildu izglītojošām kampaņām». Taču realitātē daudziem vardarbības novēršanas pasākumiem naudas nepietiek. Tikai no 2015. gada Latvijā par valsts budžeta naudu tiek finansēta sociālā rehabilitācija pieaugušajiem, kuri cietuši no vardarbības. Līdz tam rehabilitāciju apmaksāja tikai bērniem. Savukārt pasākumiem, programmām vardarbības pret sievieti novēršanai, sabiedrības izglītošanai finansējuma trūkst. «Vardarbības novēršana, profilakse – tas ir finansējuma jautājums. Vai ir finansējums citām programmām bez rehabilitācijas? Diemžēl nav,» Neatkarīgajai atzīst LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Viktorija Boļšakova. Piemēram, speciālistu izglītošanās par vardarbības pret sievieti novēršanu tiek organizēta par ārvalstu vēstniecību naudu, finansējums tiek meklēts arī projektos. Vardarbības atpazīšanas metožu ieviešanai, riska novērtēšanai, informatīviem vai izglītojošiem pasākumiem – tam, ekspertu ieskatā, būtu vajadzīgs papildu finansējums. Viens no neatrisinātiem jautājumiem ir vienotas kompleksas atbalsta sistēmas trūkums sievietēm, kuras cietušas no seksuālas vardarbības.