Drošības policija: Pašlaik terorisma draudu līmenis Latvijā ir zems

DP preses sekretāre Līga Pētersone aģentūrai LETA skaidroja, ka šobrīd norisinās darbs pie izmaiņām normatīvajos aktos. Ir sagatavots gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumprojekts, kura mērķis ir nodrošināt pasažieru datu apstrādi nolūkā veikt analīzi noziegumu, tostarp teroraktu, veikšanas novēršanai, atklāšanai, pierādīšanas nodrošināšanai, kā arī valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu novēršanai. Tas ir izsūtīts visām saskaņošanas procesā iesaistītajām valsts institūcijām, kā arī privātajiem partneriem, lai tiem dotu iespēju līdz 29.martam sniegt savus priekšlikumus likumprojekta pilnveidošanai. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) aģentūrai LETA nesen teica, ka Latvijai līdz vasaras sākumam vajadzētu pieņemt iepriekšminēto likumprojektu.

Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma savlaicīga apstiprināšana ir būtiska, lai sniegtu iespēju DP preventīvi identificēt ārvalstu kaujiniekus, kuri ir iesaistījušies Sīrijas vai Ziemeļāfrikas teroristisko organizāciju darbībā un kuri rada nozīmīgu risku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu drošībai, un to pārvietošanos uz vai no Eiropas, jo lielākajam vairumam teroristisko darbību ir starptautisks raksturs. Turklāt Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra izveide ļaus ne tikai paaugstināt gaisa kuģu pasažieru drošību, bet arī atklāt un novērst citus noziegumu veidus, piemēram, narkotiku transportēšana un cilvēku tirdzniecība, norāda DP.

Būtiskākā Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra atšķirība no jau funkcionējošām informācijas sistēmām ir tā, ka reģistrs dod iespēju, automātiski analizējot pasažieru sniegto informāciju gaisa pārvadātājiem, tiesībaizsardzības un valsts drošības iestādēm identificēt iepriekš nezināmus teroristus vai noziedzniekus.

Savlaicīgi nepieņemot minēto likumprojektu, tiek radīts risks, ka ilgtermiņā ārvalstu kaujinieki var izvēlēties Latviju kā tranzītvalsti, lai netraucēti nokļūtu Eiropā no konflikta zonām, kas atstātu negatīvu ietekmi uz kopējo drošības situāciju valstī, uzskata DP.

Vienlaikus Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma apstiprināšana ir jāskata kontekstā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumu par pasažieru datu reģistra datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem, jo nepieciešams izveidot vienotu sistēmu gaisa kuģu pasažieru datu analīzei visā ES, lai dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un drošības dienestiem būtu pilnīga informācija par teroristu pārvietošanos un mēģinājumiem iekļūt Eiropā.

DP analizē tendences saistībā ar personu izceļošanu uz ārvalstīm, lai pievienotos teroristiskām organizācijām vai iegūtu attiecīgu apmācību, kā arī seko līdzi izmaiņām citu ES valstu tiesiskajā regulējumā pretterorisma jomā. DP atbilstoši savai kompetencei ir sniegusi rekomendācijas par nepieciešamiem papildu tiesiskiem instrumentiem, lai nepieļautu personu izceļošanu šādu prettiesisku mērķu sasniegšanai, un šobrīd notiek darbs pie Latvijas tiesiskā regulējuma pilnveides.

Vaicāta, vai DP ieskatā Latvijā lielākajos kritiskās infrastruktūras objektos, piemēram, Rīgas lidostā, Centrālajā dzelzceļa stacijā, autoostā, papildus metāla detektoru un skeneru uzstādīšana var kalpot kā preventīvs līdzeklis terorisma draudu līmeņa mazināšanai, Pētersone atbildēja, ka pašlaik terorisma draudu līmenis Latvijā nav mainījies, tas joprojām ir zems, līdz ar to DP neesot pamata rekomendēt pastiprināt preventīvos drošības pasākumus kritiskās infrastruktūras objektos.

"Gadījumā, ja tiks iegūta operatīvā informācija par nepieciešamību paaugstināt terorisma draudu līmeni, tad atbilstoši līmenim tiks organizēta attiecīgu drošības pasākumu īstenošana," uzsvēra Pētersone.

Jau ziņots, ka saistībā ar teroraktiem Briselē DP rekomendējusi pastiprināt preventīvos drošības pasākumus Rīgas starptautiskajā lidostā, Centrālajā dzelzceļa stacijā un Rīgas starptautiskajā autoostā. DP rekomendējusi piesaistīt papildu drošības personālu un pastiprināt uzmanību aizdomīgu personu aktivitātēm šajos objektos un to tiešā tuvumā. DP rekomendācijām ir preventīvs raksturs, un tās nav saistāmas ar terorisma draudu līmeņa pieaugumu Latvijā.