Valsts vides dienesta (VVD) Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektori veicot skābekļa līmeņa ūdenī uzmērīšanu, lai novērtētu zivju ziemošanas apstākļus, secinājuši, ka Kaņierī, kā arī Babītes un Slokas ezerā novērojama zivju slāpšana, aģentūru LETA informēja VVD direktora vietnieks un Iekšējo ūdeņu kontroles daļas vadītājs Nikolajs Liskins.
Zivju izdzīvošanu ezeros ziemā limitē galvenokārt skābekļa daudzums ūdeņos. Skābekļa daudzums no četriem līdz sešiem miligramiem uz litru nodrošina labvēlīgu zivju izdzīvošanu ziemā. Skābekļa daudzumam samazinoties zem diviem miligramiem uz litru sākas masveida zivju slāpšana.
Inspektoru pārbaudes rezultātā Kaņierī tika konstatēts, ka aptuveni 80% ūdenstilpes platībā skābekļa daudzums bija tikai ap vienu miligramu uz litru. Tas nozīmē, ka zivju izdzīvošana šajos apstākļos nav iespējama. Pietiekama skābekļa koncentrācija tika novērota tikai ezera vietā, kur Slocenes upīte ietek ezerā. Kaņierī zivju slapšanu pastiprina arī sērūdens izdalīšanās ezerā un tā apkārtnē, kas pa upītēm un strautiem ieplūst ezerā.
Situācija Slokas ezerā bijusi vēl sliktāka, jo skābekļa koncentrācija visā ezera platībā nepārsniedz vienu miligramu uz litru. Ezera iztekā, Vecslocenes upē, redzamas bojāgājušās zivis.
Babītes ezerā skābekļa daudzums no diviem līdz trīs miligramiem uz litru tika novērots tikai tajos rajonos, kur ezers savienots ar Lielupi.
Veikto pārbaužu rezultāti ļauj prognozēt zivju novērojamo krājumu samazināšanos šajās ūdenstilpēs. Ziemošanas apstākļi mazāk ietekmē zivju krājumus Babītes ezerā, jo tas savienots ar upi un zivis aktīvi migrē no Lielupes.
Saņemtie dati liecina, ka šogad Latvijā pavasarī daudzas seklūdens ezeros gaidāma masveida zivju slapšana un zivju krājumu samazināšanās.
"Diemžēl āliņģu urbšana ir mazefektīva, jo tie ātri aizsalst, turklāt uz tādas platības kā Kaņieris, Slokas ezers būtu nepieciešams tūkstošiem āliņģu," uzsvēra Liskins.
Zivju slāpšana ziemās, kad aizsalst ezeri, ir dabisks un periodisks process, un zivju sugu populācijas pēc slāpšanas ziemā atjaunosies un stabilizēsies trīs līdz četru gadu laikā. Bez tam, ūdenstilpēs var ielaist zivjaudzētavās izaudzētos zivju mazuļus. Šajā gadījumā zivju sugu populācijas pēc slāpšanas ziemā atjaunosies un stabilizēsies pāris gadu laikā.