Ēst un justies kā debesīs
Ar vasaras sezonas ēdienu prezentāciju Latvijas aviosabiedrība airBaltic trešdien rādīja piemēru, kā nepakļauties panikai pēc dažādiem draudīgiem notikumiem tālumā un tuvumā.
Par lidmašīnām saukto dzelzs gabalu atrašanos gaisā cilvēki tagad pieņem par tikpat pašsaprotamu kā gadalaiku maiņas un tām pieskaņotās izmaiņas lidmašīnu pasažieru ēdienkartē. Tagad pierasts arī pie tā, ka vispirms pasažieri var izvēlēties, vai vispār viņi grib maltīti gaisā. Ja pērk biļeti biznesa klasē, tad tā ir zīme, ka grib. Ja pērk biļeti ekonomiskajā klasē, tad izvēle ir starp maltītes pasūtīšanu ar piemaksu, pērkot biļeti vai reģistrējoties lidojumam, vai sviestmaižu un dzērienu pirkšanu lidmašīnā bez pasūtīšanas. Un, protams, paliek izvēle neēst un nedzert neko kā sekas tam, ka tagad lidmašīnas izmanto daudzi cilvēki, kuriem tas pat prātā nevarēja ienākt pirms gadiem desmit, kad airBaltic bija starp pirmajām aviosabiedrībām pasaulē, kuras ieviesa izvēli starp ēdienu pasūtīšanu un palikšanu bez ēdiena, kas toreiz tika uzņemta ar lielu neizpratni, ko apliecina arī Neatkarīgās rakstu arhīvs.
Lidsabiedrība airBaltic pasažieriem domāto ēdienu pērk no Rīgas lidostas teritorijā esošā uzņēmuma Airo Catering Services Latvija. Šis uzņēmums kopš 2008. gada pilnībā pieder vācu aviokompānijas Lufthansa meitasuzņēmumam LSG Sky Chefs, kas darbojas vairāk nekā 200 lidostās 52 valstīs un ar šiem rādītājiem ir lielākais pasaulē. Tā galvenais klients Rīgā ir airBaltic, kam šeit mājas lidosta, bet Airo Catering Services Latvija papildina pārtikas krājumus Uzbekistānas aviokompānijai reisā Taškenta–Rīga–Ņujorka, apgādā čarterreisus un piesaistās vēl citos gadījumos, kad kādai uz Rīgu lidojošai aviokompānijai šāda palīdzība vajadzīga. Uzņēmuma 140 darbinieku gatavotais ēdiens diennaktī dodas apmēram 100 reisos.
Vakardienas pasākuma ievadvārdos airBaltic viceprezidents Jānis Vanags atzīmēja, ka bijušas pārdomas par to, vai pasākumu neatcelt sakarā ar spridzināšanu Briseles lidostā. Rezultātā pasākums notika kā zīme par nepakļaušanos panikai, bet līdztekus turpinājās reisu Rīga–Brisele atcelšana vismaz līdz šodienas rītam. Pasažieri tiek aicināti sazināties ar airBaltic zvanu centru, lai rastu ceļošanas alternatīvas, piemēram, uz Amsterdamu un Parīzi. Pēc J. Vanaga stāstītā, ar Briseles reisiem saistīto jautājumu kārtošana zvanu centra darbinieku slodzi palielinājusi mazāk nekā Lieldienu brīvdienas ar pasažieru pieplūdumu un individuālajām ķibelēm, kas cilvēkiem neizbēgami gadās.
Lidsabiedrība airBaltic pēc Lieldienu brīvdienām sola informēt par uzņēmuma pamatkapitāla papildināšanu par 52 miljoniem eiro ar akciju pārdošanu Ralfam Dīteram Montāgam-Girmesam, kas apsolīta līdz marta beigām. Uz jautājumu par šā darījuma gaitu airBaltic uzprasījās ar savu ziņu par to, ka pašlaik Kanādā tiekot pievienoti spārni pirmajai Bombardier CS300 lidmašīnai, ko būvē pēc airBaltic pasūtījuma: labi, ka būvē, bet jāpērk šī lidmašīna būs par naudu. Bez uzprasīšanās par sevi atgādināja izputējusī Lietuvas nacionālā aviosabiedrība flyLAL-Lithuanian Airlines ar Lietuvas tiesā iegūtu spriedumu, ka airBaltic esot pie tā vainīga un tai jāmaksā soda nauda.