Priekšroka kļūt par mediķiem būs ar reģionu svētību

Neskaidru interešu vadīti vai informācijas trūkuma dēļ sabiedrībā zināmi cilvēki izplata nepatiesu informāciju par izmaiņām rezidentu sadales un rezidentu finansēšanas kārtībā. Noteikumi neparedz trīs gadu «piespiedu darbu» reģionu slimnīcās, kā arī vairākas būtiskas izmaiņas neattieksies uz tiem jaunajiem ārstiem, kuri jau mācās rezidentūrā. Diskutējams ir valdības lēmums priekšroku pie vienādam sekmēm dot tieši tam medicīnas studijas pabeigušajam, kuram būs noslēgta vienošanās ar reģionālo slimnīcu vai pašvaldību, taču šāds noteikums, tiesa, ar ministra rīkojumu, bija spēkā jau pagājušajā gadā.

Jāatgādina, ka rezidentūra ir izglītības programma noteiktas ārsta specialitātes iegūšanai un tajā uzņem personas, kuras sekmīgi apguvušas sešus gadus ilgu medicīnas studiju programmu un ieguvušas ārsta grādu. Lai kļūtu par pilntiesīgu ārstu, jāpabeidz rezidentūra. Valdība vakar pieņēma grozījumus rezidentu finansēšanas kārtībā, izvēloties par labu Veselības ministrijas (VM) sagatavotajam variantam un neraugoties uz daudzu organizāciju iebildēm, piemēram, kategoriski pret jaunajiem noteikumiem bija Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (Lauku ģimenes ārstu asociācija atbalsta izmaiņas) un Latvijas Studentu apvienība. Viens no iebildumiem saistīts ar neskaidru jautājumu – vai jaunās izmaiņas attieksies uz tiem jaunajiem ārstiem, kuri jau mācās rezidentūrā, proti, nedrīkst pieņemt izmaiņas ar atpakaļejošu datumu. VM Neatkarīgajai uzsver, ka noteikumu izmaiņas, kuras stāsies spēkā jau no 2016. gada 1. aprīļa, attieksies tikai uz tiem rezidentiem, kuri sāks studijas rezidentūrā, nevis uz tiem, kuri šogad tās beidz. Tas nozīmē, ka izmaiņas jāņem vērā medicīnas studentiem, kuri šogad vai turpmākos gadus plāno studēt rezidentūrā.

Jaunajos noteikumos ietverta prasība, ka rezidentu uzņemšanas komisija pie līdzvērtīgiem rezultātiem dotu priekšroku tiem rezidentūras pretendentiem, kuriem ir noslēgta vienošanās ar pašvaldību, valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādi ārpus Rīgas. Šāds noteikums uzņemšanai rezidentūrā bija arī pērn, taču «tikai» ar ministra rīkojumu. VM šādu soli pamato ar mediķu darba roku trūkumu reģionos. Piemēram, 1. janvārī Rīgā pamatdarbā strādāja 62 procenti no kopējā ārstu skaita, Kurzemē – 7, Latgalē – 9, Vidzemē – 6 procenti no visiem Latvijas ārstiem. Latvijas Studentu apvienība gan uzskata, ka VM īsteno «pātagas principu». «Līdz šim esam piedāvājuši vairākus variantus, kā slimnīcas var piesaistīt jaunos ārstus, tajā skaitā interaktīvo platformu, kurā apkopoti reģionu piedāvājumi, kas jaunajiem ārstiem ļautu iepazīt reģionālās slimnīcas,» uzsver apvienības vadītāja Maira Belova.

Ne mazāk asi diskutēta prasība rezidentiem pēc studijām atstrādāt noteiktu laiku, proti, pašlaik – un šī norma ir spēkā no 2011. gada – pēc rezidentūras jaunajam ārstam, kurš izglītojies par valsts naudu, jānostrādā trīs gadi Latvijas medicīnā. Jaunajos noteikumos prasība ir stingrāka – būs jānostrādā trīs gadi valsts vai pašvaldības iestādē – gan Rīgā, gan reģionā. Šāda kārtība tiks attiecināta uz tām personām, kas studijas rezidentūras programmā sāks nākamajā mācību gadā. Bet «atstrādes» noteikumi un ilgums pret citiem rezidentiem paredzēti tādi, kādi ir bijuši spēkā brīdī, kad students sāka rezidentūru. Studentu apvienība gan uzskata, ka, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, VM grozījumi nedrīkstētu attiekties uz pašreizējiem medicīnas studentiem. Rezidentu noteikumi grozīti arī 2009. un 2011. gadā, katru reizi nosakot citu kārtību attiecībā uz pienākumiem pēc rezidentūras, un arī tad tie attiecās tikai uz rezidentiem, ne studentiem, kuri studē medicīnu.

*Kādi būs noteikumi pēc rezidentūras beigām?

Rezidentiem, kuri studējuši par valsts budžeta naudu, pēc rezidentūras ir noteikumi atkarībā no tā, kad viņi sākuši rezidentūru

Tiem, kas uzsāka rezidentūru līdz 2011. gada 30. augustam – pēc rezidentūras beigšanas turpmākie trīs gadi jāstrādā Latvijā ārstniecības iestādē, kura ir noslēgusi līgumu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu vai kura veselības aprūpes pakalpojumus sniedz ārpus Rīgas

Tiem, kuri uzsāka rezidentūru pēc 2011. gada 30. augusta – vismaz 36 kalendāra mēnešus piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas gūst ienākumus Latvijā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji no darba algas vai saimnieciskās darbības

Ja students sāks rezidentūru šāgada septembrī – pēc rezidentūras beigšanas turpmākos trīs gadus normālā darba laika ietvaros būs jāstrādā valsts/pašvaldības ārstniecības iestādē visā Latvijā (arī Rīgā); ja personai ir reģionālā vienošanās – tad iestādē, ar kuru slēgta reģionālā vienošanās, vai pašvaldībā, kuru ir slēgta reģionālā vienošanās