Kučinskis: Nav nekāda pamata satraukumam, ka Latvijā palielinātos terorisma draudi

Pēc notikumiem Briselē, kad pēc sprādzieniem Briseles lidostā un Beļģijas galvaspilsētas metro sistēmā, nogalināti vismaz 34 cilvēki, bet vairāk nekā 200 guvuši ievainojumus, nav nekādu pazīmju un satraukuma, ka Latvijā palielinātos terorisma draudi, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Māris Kučisnkis (ZZS).

Viņš piekrita, ka nepieciešams pastiprināt drošību lidostā un stacijā, jo minētie objekti parasti ir teroristu redzeslokā. Tomēr Kučinskis piebilda, ka Latvijas drošības institūcijas savus pienākumus veic pastiprinātā režīmā un informācija no tiem liecina, ka nav nekādu paaugstinātu draudu.

Jau ziņots, ka Drošības policijas (DP) kapacitāte šobrīd ir atbilstoša, lai Latvijā reaģētu uz terorisma draudiem, taču šo kapacitāti nepieciešams palielināt, aģentūrai LETA pastāstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Pēc ministra vārdiem, DP jau vairākus gadus tiek piešķirts papildu finansējums, kas tiek novirzīts darbinieku motivācijas celšanai un materiāltehniskajiem uzlabojumiem, taču ministrs neatklāja, kādiem pasākumiem DP tērē papildu piešķirto finansējumu, jo tā ir klasificēta informācija. Viņš arī atgādināja, ka premjerministra Māra Kučinska (ZZS) vadītās valdības deklarācijā ierakstīts, ka tiks stiprināta pretterorisma kapacitāte.

DP pēdējos gados izaicinājumu netrūkst, jo būtiski resursi jāvelta ne tikai cīņai ar terorismu, bet arī riskiem, kas saistīti ar hibrīdkara apdraudējumu. "Izaicinājumu apjoms nemazinās, tāpēc, lai tiktu līdzi apdraudējumiem, pretī jābūt atbilstošam nodrošinājumam. Šobrīd es uzskatu, ka DP kapacitāte ir atbilstoša, taču, ņemot vērā drošības izaicinājumu attīstību, DP ir redzējums, kādas spējas jāattīsta, lai Latvija neatpaliktu no šī procesa. Tam atkal ir nepieciešams atbilstošs finansējums," norādīja Kozlovskis.

Ministrs gan uzsvēra, ka viena lieta ir nacionālā joma, ko katra valsts var darīt terorisma apkarošanā, bet otra lieta ir kopējo Eiropas Savienības (ES) iniciatīvu ieviešana. Diemžēl ES iniciatīvas virzās ātrāk tikai tad, kad norisinās traģiski notikumi, secināja Kozlovskis.

Lai arī cīņā pret terorismu Latvijā galvenā iestāde ir tieši DP, ministrs uzsvēra, ka, lemjot par papildu finansējumu, nedrīkst aizmirst arī pārējos iekšlietu dienestus - Valsts policiju un Valsts robežsardzi.

Jau vēstīts, ka sprādzienos, kas otrdien notika Briseles lidostā un Beļģijas galvaspilsētas metro sistēmā, nogalināti vismaz 34 cilvēki, bet vairāk nekā 200 guvuši ievainojumus, ziņo amatpersonas.

Divi sprādzieni Zaventemas lidostā, no kuriem vismaz vienu sarīkoja terorists pašnāvnieks, gandrīz vienlaicīgi notika ap plkst.8 (plkst.9 pēc Latvijas laika).

Aptuveni stundu vēlāk tika saņemtas ziņas par sprādzienu Briseles Mālbēkas metro stacijā, kas atrodas netālu no ES institūcijām.