Valdība atbalsta Veselības ministrijas (VM) sagatavotās un daudz diskusiju izraisījušās izmaiņas rezidentu sadales un finansēšanas noteikumos, kas paredzētas, lai jaunos ārstus aktīvāk virzītu strādāt reģionos un valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs.
Turpmāk gadījumos, kad pretendentiem uz rezidentūru būs vienādi sasniegumi pamatstudiju mācību procesā un līdzvērtīgi rezultāti, prioritārā kārtībā no valsts budžeta līdzekļiem finansētās rezidentūras vietās uzņem tos rezidentūras pretendentus, kuri noslēguši vienošanos ar ārstniecības iestādi vai pašvaldību ārpus Rīgas. Iepriekš gan VM vēlējās, ka līgums ar reģionālo slimnīcu kalpotu par galveno prioritāti, uzņemot pretendentus rezidentūrā.
Tāpat noteikumi paredz, ka personām, kuru apmācība rezidentūrā tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras beigšanas turpmākie trīs gadi jāstrādā iegūtajā ārstniecības specialitātē Latvijas teritorijā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā.
Ja šie nosacījumi netiks pildīti, par rezidentūru samaksātos valsts ieguldītos līdzekļus nāksies atmaksāt. Jau tagad šāda norma attiecas uz rezidentiem, kas par valsts līdzekļiem sākuši rezidentūru līdz 2011.gada 30.augustam.
Savukārt tām personām, kuras rezidentūras studijas sākušas laikā no 2011.gada 30.augusta līdz šī gada 1.aprīlim, vismaz 36 kalendāra mēnešus piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas ienākumi jāgūst tieši Latvijā, ar nosacījumu, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinātais apmērs ir vismaz 30% no valsts budžeta izmaksām par personas apmācību. Ja persona nepilda šos nosacījumus, ir atskaitīta no augstskolas nesekmības dēļ vai pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ, VM pieņem lēmumu par rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksu.
VM grozījumu nepieciešamību pamato, norādot, ka starp Rīgas pilsētu un pārējo Latvijas teritoriju pastāv nevienmērīgs ārstu sadalījums. Piemēram, uz 1.janvāri Rīgā pamatdarbā strādāja 62% no kopējā ārstu skaita, Rīgas reģionā - 9%, Kurzemes reģionā - 7%, Latgales reģionā - 9%, Vidzemes reģionā - 6%, bet Zemgales reģionā - 7% no visiem Latvijas ārstiem.
VM rīcībā ir informācija, ka Latvijas reģionu slimnīcās būtiska problēma ir nevienmērīga ārstu paaudžu nomaiņa. Tā, piemēram, SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" 67% no mediķiem ir pirmspensijas un pensijas vecumā.
Izmaiņas paredzēs, ka VM katru gadu līdz 1.aprīlim apstiprinās rezidentu vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm un indikatīvi noteiks rezidentu vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm turpmākiem diviem gadiem, savukārt augstskolām būs jāizveido vienota uzņemšanas komisija, kas katru gadu līdz 8.jūlijam organizēs rezidentūras pretendentu pieteikšanos rezidentūras studiju programmās.
Uzņemšanas komisija, organizējot rezidentūras pretendentu atlasi, prioritārā kārtībā uzņems tos rezidentūras pretendentus, kuriem būs noslēgta vienošanās ar pašvaldību vai ārstniecības iestādi ārpus Rīgas, kas sniedz no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, par darba sākšanu attiecīgajā ārstniecības iestādē pēc rezidentūras programmas beigšanas.
Tomēr pret ieceri rezidentūrā prioritārā kārtībā uzņemt tos pretendentus, kuriem noslēgts līgums ar pašvaldību vai valsts apmaksātus ārstniecības pakalpojumus sniedzošu ārstniecības iestādi, jau iepriekš iebilda Latvijas Studentu apvienība (LSA), norādot, ka par šo ideju vēl būtu nepieciešams diskutēt. Tāpat studentiem nav skaidrs, vai visās reģionālajās slimnīcās ārstiem būs vajadzīga un nodrošināta viena pilna slodze. Arī par šo jautājumu LSA diskusijas vēl vēlētos turpināt.
Uzņemšanas komisija organizēs rezidentūras pretendentu uzņemšanu rezidentūras studiju programmās saskaņā ar rezidentu vietu sadalījumu starp augstskolām un iesniegs VM rezidentūras uzņemšanas rezultātus pa specialitātēm, ietverot informāciju par uzņemtajiem rezidentiem, kuriem ir noslēgta vienošanās par darbu reģionos. Rezidentūras pretendents varēs pieteikties pretendēšanai kopā uz ne vairāk kā divām specialitātēm vienā vai dažādās augstskolās, vienlaikus norādot izvēles prioritāti.
Personām, kuru apmācība rezidentūrā tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, noteikumos tiks paredzēts pienākums pēc rezidentūras beigšanas turpmākos trīs gadus normālā darba laika ietvaros strādāt iegūtajā ārstniecības specialitātē Latvijas teritorijā publiskas personas izveidotā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā.
Noteikumi paredzēs, ka papildu finansējuma avots rezidentu apmācībai kārtējam gadam būs augstskolu iepriekšējā gada finansējuma atlikums, ja tāds būs izveidojies pēc galīgo norēķinu veikšanas par iepriekšējo gadu. VM, izvērtējot pārskatu informāciju, varēs palielināt augstskolas mēneša finansējuma apjomu un attiecīgi veikt ieturējumu citas augstskolas mēneša finansējuma apjomā, nemainot finansējuma kopsummas, ja kādai no augstskolām pēc galīgo norēķinu veikšanas par iepriekšējo gadu būs izveidojies finansējuma deficīts, bet citai - finansējuma pārpalikums.
Tāpat VM varēs pārdalīt finansējumu starp augstskolām pēc faktiski apmācāmo rezidentu skaita un šim mērķim nepieciešamajiem līdzekļiem atbilstoši kārtējā gada pirmā pusgada rezultātiem.
Noteikumu izmaiņas stāsies spēkā jau no šī gada 1.aprīļa, taču atsevišķas normas stāsies spēkā tikai ar nākamā gada 1.janvāri. Līdz 2016.gada 31.decembrim rezidentūras pretendentu pieteikšanos rezidentūras studiju programmās realizēs katra augstskola atsevišķi. Šajā laikā, ja rezidentūras studiju programmu piedāvās visas augstskolas, rezidentūras pretendents varēs pieteikties katrā augstskolā, taču šādā gadījumā pretendentam katrai augstskolai būs jānosaka savas izvēles prioritāte. Rezidentūras pretendents zaudēs tiesības pretendēt uz rezidentūras studiju programmu, ja būs noteicis vienādu izvēles prioritāti vismaz divu augstskolu rezidentūras studiju programmām.