Lidosta Rīga atvaira Ryanair prasības

ĶILDOJAS, BET NEŠĶIRAS. Gadu no gada Neatkarīgajai nākas aprakstīt aviokompānijas Ryanair un lidostas Rīga attiecības ekonomisko skandālu sadaļā. Šeit norāde uz divām jaunākajām publikācijām 2015. gada 19. februārī un 2014. gada 15. maijā saistībā ar šo uzņēmumu tiesāšanos © NRA arhīvs

Aviokompānija Ryanair prasa izpildīt šķīrējtiesas spriedumu par 1,6 plus 2 miljonu eiro piedzīšanu no lidostas Rīga, bet lidosta grib dabūt šo naudu atpakaļ ar Eiropas Komisijas palīdzību.

Ryanair un lidosta Rīga ķildojas, bet nešķiras jau 12 gadus, kopš Ryanair 2004. gada oktobrī vispār sāka lidojumus uz Rīgu. Šo attiecību sākumu varētu pielīdzināt piespiedu laulībām, kad bargais tēvs sagādā nevis meitai, bet pašam sev patīkamu līgavaini. Konkrēti sakot, toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers piespieda valstij piederošā uzņēmuma vadītājus noslēgt ar Ryanair tādu līgumu, pēc kura lidostai 10 gadus pienāksies viens eiro (!) par katra Ryanair lidmašīnas reisa apkalpošanu. Tik ilgi šādas attiecības gan nenoturējās, un lidosta ar vairākiem piegājieniem panāca, ka tagad tā apkalpo Ryanair pēc tiem pašiem noteikumiem kā citas aviokompānijas. Dažus no šiem soļiem Ryanair novērtēja kā vienpusēju līguma laušanu un vērsās šķīrējtiesā, kas lidostai bija tikpat uzspiesta kā viss līgums. Saprotams, ko šāda tiesa nolēma. «Lidosta Rīga zaudējusi Londonas šķīrējtiesā apmēram trīs miljonus eiro Īrijas zemo cenu lidsabiedrībai Ryanair,» Neatkarīgā informēja jau 2014. gada 15. maijā. Kopš tā laika sprieduma izpilde nav notikusi un neapmaksātais rēķins ir audzis. Rēķinam ir vairākas sadaļas, kurā tiesa liek lidostai maksāt soda naudu, segt tiesāšanās izdevumus un atteikties no savām prasībām pret Ryanair.

Jau 2014. gadā bija skaidrs, ka piedzīt naudu nemaz nebūs tik vienkārši kaut vai tāda formāla iemesla dēļ, ka tiesas izpildraksts tomēr jānoformē kādā Latvijas tiesā. Ryanair tomēr izšķīrās naudu prasīt, kaut gan lidostas pretgājiens bija paredzams. Proti, lidosta lūdza Eiropas Komisiju, lai tā soda Ryanair par konkurences likumu pārkāpumiem 2004. gada līgumā. Rīgas rajona tiesa pēc lidostas pārstāvju līguma ir apturējusi izpildraksta izsniegšanu uz vairākiem gadiem līdz EK sāktās izmeklēšanas beigām un EK lēmuma pieņemšanai. Vismaz teorētiski lidostai ir izredzes dabūt no Ryanair vairāk, nekā tā pati samaksātu Ryanair.

Ryanair un lidosta Rīga stīvējas ne tikai tiesas zālē, bet arī ar neoficiāliem apsvērumiem par to, kura puse kurai nodarīs lielākus zaudējumus, ja Ryanair pametīs Rīgu (lidostu un pilsētu, kā arī Latvijas valsti, kurā nav īpašu lēto lidostu Ryanair stilā) vai arī ja lidosta Rīga padzīs Ryanair, kuras manieres apkauno valsts galveno lidostu ar pasažieru skaitu virs 5 miljoniem gadā. Rīga tagad var dižoties kā vismaz Austrumeiropā nozīmīgs gaisa satiksmes mezgls, kam citas aviokompānijas steigtos pievienoties, ja vien Ryanair atbrīvotu no šā mezgla nākošos diedziņus, t.i., maršrutus. Ryanair no savas puses uztur intrigu par pilnīgu pārbāzēšanos uz Lietuvu, kur šo pārvadātāju gaidot vēl mīļāk, nekā kādreiz A. Šlesers gaidīja Latvijā.

Politiskā situācija Latvijā atļauj A. Šleseram joprojām dižoties ar saviem panākumiem aviācijas nozares attīstīšanā, nevis sēdēt cietumā kā grēkāzim par to, ko izdarījis viņš pats un daudzi citi. Kaut vai gadījums ar 1 eiro par lidmašīnas apkalpošanu ļauj padarīt A. Šleseru par grēkāzi vieglāk nekā citus bijušos vai esošos ministrus un līdzīga ranga amatpersonas, ja Latvijā šādas izdarības sāktos. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jau skaitījās izmeklējis un izbeidzis lietu par valstij neizdevīgo līgumu ar Ryanair, taču vēlāk izmeklēšana tika atjaunota, lai būtu pa rokai, ja nu kādam ievajagas teatrālu uzvedumu ar vaininieku ķerstīšanu TV kameru priekšā, ko KNAB ir labi iepraktizējies. Ja tāda vajadzība nerodas, tad paliek spēkā A. Šlesera versija, ka bez Ryanair pievilināšanas Rīgai nebūtu gandrīz desmitkārtīgā aviopasažieru skaita pieauguma laikā no 2004. līdz 2015. gadam. Šie rezultāti ir reizes trīs zemāki par A. Šlesera kādreiz solītajiem, bet tie nu gan prasīja viņa palikšanu par satiksmes ministru līdz šai baltai dienai. Tomēr viņam nācās amatu zaudēt kā neatbilstošam ekonomiskās krīzes situācijai, kad lidostai nācās cīnīties par lēnāku pasažieru skaita kritumu, nevis par straujāku pieaugumu. Šobrīd cīņa par pasažieriem notiek arī ar karagājieniem un pretgājieniem juridiskajās frontēs.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.