Aprēķini uzrāda jaunus rekordus t.s. Lemberga prāvā

DIŽPRĀVA. Tā dēvētajā Lemberga prāvā vairāk nekā septiņu gadu laikā bijušas nozīmētas jau 485 tiesas sēdes, no kurām notikušas 442, tomēr tajā vēl nav nopratināti pat cietušie un apsūdzības liecinieki. Tiesas sēžu intensitāte t.s. Lemberga prāvā ir bijusi divreiz lielāka nekā t.s. digitālajā krimināllietā, kuru drīz sāks izskatīt jau apelācijas instancē © F64

Tā dēvētajā Lemberga prāvā notikušas jau 442 tiesas sēdes, bet joprojām nav pabeigta pat cietušo un valsts apsūdzības liecinieku pratināšana, līdz ar to joprojām nav iespējams daudzmaz droši prognozēt, kad šajā lietā tiks pasludināts kaut vai pirmās instances spriedums.

Tādējādi arī šajā rādītājā – tiesas procesa intensitātē – t.s. Lemberga prāva sit visus rekordus un, piemēram, otro publiski zināmo garāko tiesas prāvu t.s. digitālās TV krimināllietā jau tagad pārspēj gandrīz divas reizes.

Latvijas Tiesu portālā publiskotā informācija liecina, ka t.s. Lemberga prāvā, kuras izskatīšana pirmajā instancē ilgst jau astoto gadu, līdz šā gada marta vidum bijušas nozīmētas 485 sēdes. No tām notikušas 442 tiesas sēdes («atliktas» – 28 tiesas sēdes, «notikušas bez rezultāta» – 9, «noņemtas» – 43).

Ja pieņemam, ka mēnesī vidēji ir 20 darba dienas, tad šī procesa dalībnieki tiesas zālē faktiski nosēdējuši jau divus gadus bez pārtraukuma.

Otra šobrīd zināmā ilgākā, tā dēvētā digitālās TV krimināllieta tika skatīta tikai septiņus ar pusi gadus. Tās izskatīšana aizsākās 2007. gada 26. novembrī ar noraidījuma pieteikumu tiesnesei, līdz ar to deviņus mēnešus šī lieta vispār «stāvēja uz vietas». Pirmās instances spriedums tika pasludināts 2015. gada 15. maijā.

T.s. digitālās TV krimināllietā pirmajā instancē tika nozīmētas 262 tiesas sēdes, no kurām notika 243 tiesas sēdes («atliktas» – 12 tiesas sēdes, «notikušas bez rezultāta» – 5, «noņemtas» – 18).

Tiesnesis Juris Stukāns, kurš iztiesāja digitālās TV krimināllietu, spriedumā atzinis, ka termiņš šajā kriminālprocesā ir bijis nesaprātīgs. To tiesnesis ņēmis vērā pie sodu piemērošanas, tos samazinot.

Jāatgādina, ka t.s. Lemberga prāvā ir tikai trīs apsūdzētie, savukārt digitālās TV krimināllietā bija apsūdzētas 20 personas, no kurām divas jau mirušas. Aprīlī sāksies digitālās TV krimināllietas skatīšana jau apelācijas instancē.

T.s. Lemberga prāva uzskatāmi pierāda, ka intensitātes kāpināšana nepalīdz padarīt īsākus procesuālos termiņus.

Latvijas Tiesu portālā var atrast informāciju par vēl divām ļoti garām tā sauktajām skaļajām krimināllietām. Gan intensitātes, gan garuma ziņā šīs prāvas tālu atpaliek no t.s. Lemberga prāvas.

Tā dēvētās Štālberga krimināllietas tiesas process pirmajā instancē ilga piecus gadus. Izskatīšana aizsākās 2007. gada 31. oktobrī un noslēdzās 2012. gada 8. novembrī. Nozīmētas 138 tiesas sēdes, no kurām notikušas 134 («notikušas bez rezultāta» – 2, «noņemtas» – 4, «atliktas» – 6 tiesas sēdes).

Šobrīd t.s. Štālberga prāvā jau pasludināts otrās instances spriedums, ar kuru atcelts notiesājošais spriedums un Štālbergs pilnībā attaisnots. Tiesas motivācija pagaidām vēl nav zināma, tāpat kā nav zināms, vai tiesas ieskatā lietas izskatīšanas termiņš ir bijis saprātīgs vai tomēr nē.

Tā dēvētā bijušās prokurores Bogdanovas prāva ilga piecarpus gadus – pirmā tiesas sēde notika 2009. gada 16. novembrī, bet pirmās instances spriedums tika paziņots 2015. gada 5. maijā. Nozīmētas 37 tiesas sēdes, kuras visas notikušas. Atliktas 5 tiesas sēdes, pa vidu tiesvedība uz gadu apturēta.

Cita starpā, līdz šim pēdējā tiesas sēde t.s. Lemberga prāvā notika 11. martā. Ieradās svarīgs liecinieks – SWH Rīga bijušais jurists Aivars Borovkovs. Viņš tika nopratināts, un visi procesa dalībnieki piekrita, ka vairāk jautājumu lieciniekam nav. Tā ir diezgan neparasta situācija šajā prāvā, jo ļoti daudzi liecinieki te ieguvuši «aizpratināto» statusu. Proti, tiesnesis Boriss Geimans vienkārši aizliedza uzdot vairāk jautājumu, kaut gan aizstāvības puse norādīja, ka jautājumi vēl ir un uzdot tos aizstāvībai ir svarīgi.

Neskatoties uz to, ka A. Borovkova pratināšana tika pabeigta, Latvijas Tiesu portālā redzams ieraksts, ka minētā 11. marta tiesas sēde «beigusies bez rezultāta». Ņemot vērā Tiesu administrācijas projektu vadītājas Daces Ezerietes oficiālo skaidrojumu, ko nozīmē ieraksts «beigusies bez rezultāta», bez īpaša skaidrojuma nav zināms, kā jāsaprot šis ieraksts Tiesu portālā.

Terminoloģija

Atbilstīgi Tiesu administrācijas projektu vadītājas Daces Ezerietes oficiālajam skaidrojumam, Latvijas Tiesu portālā par tiesas sēžu gaitu tiek lietota šāda terminoloģija:

«notikusi bez rezultāta» – nozīmē, ka tiesas sēde notikusi, bet nav skatīta pēc būtības, vai arī tiesas sēdē izlemts kāds jautājums, kas nav saistīts ar lietas gala rezultātu un izskatīšanu pēc būtības;

«atlikta» – nozīmē, ka tiesas sēde ir bijusi, bet nav iespējams sākt skatīt pēc būtības, piemēram, nav ieradies atbildētājs, liecinieks u.c. Tāpat lietas dalībnieki var lūgt atlikt lietas izskatīšanu;

«noņemta» – nozīmē, ka tiesas sēde nav notikusi, jo noņemta no izskatīšanas, piemēram, tiesneša slimības dēļ;

«pārtraukums» – lieta sākta skatīt pēc būtības, bet nav izskatīta un pasludināts pārtraukums.



Latvijā

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) arī trešajā izsolē nav izdevies piesaistīt potenciālo investoru interesi par Maskavas kultūras un biznesa centru Rīgā, Marijas ielā 7, kas plašāk pazīstams kā Maskavas nams, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Svarīgākais