Lai aktualizētu Zemessardzes nozīmi valsts aizsardzības sistēmā un turpinātu tās struktūras attīstību, saglabājot jau esošās tradīcijas, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis ir vērsies pie Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) komandiera Raimonda Graubes ar uzdevumu organizēt Zemessardzes novadu pārstrukturēšanu par Zemessardzes Kājnieku brigādēm, ziņo aizsardzības ministrijas pārstāve.
Aizsardzības ministrs R.Bergmanis uzsver, ka šīs uzdevums jāveic līdz 1.jūlijam, un tā pamatuzstādījums ir: Zemessardzi kā NBS sastāvdaļu maksimāli tuvināt NBS tieši no struktūras pozīcijām raugoties. Aizsardzības ministrs piebilst: "Finansējuma taupīšanas gados Zemessardze ir cietusi visvairāk. Šobrīd ir laiks atdot parādu zemessargiem ne tikai ekipējuma un tehniskā nodrošinājuma ziņā, bet arī strukturāli tās vienības maksimāli integrējot NBS sastāvā. Apmeklējot Zemessardzes bataljonus visā Latvijā esmu pārliecinājies, ka zemessargi ir apņēmības pilni, patriotiski un mērķtiecīgi noskaņoti pildīt savus uzdevumus."
Šobrīd Zemessardzes vienību dalījums ietver 18 bataljonus, kas izvietoti trijos Zemessardzes novados. Šāda struktūra tika izveidota 2003.gadā. Kaut arī pilsoņu iesaiste zemessardzē lielā mērā notiek pēc dzīves vietas, tomēr tas nenozīmē, ka Zemessardzes vienības savus uzdevumus veic tikai savā reģionā. Zemessardzes vienības savus uzdevumus veic visā Latvijas teritorijā un arī ārpus tās, piedaloties starptautiskajās operācijās un cita veida militārajās aktivitātēs. Līdz ar to "novada" nosaukums jau sen neatbilst ZS vienību sasniegtajai operacionālajai kvalitātei.
Plānotās izmaiņas nepieciešamas arī tādēļ, lai Zemessardze varētu iesaistīties Valsts operatīvās aizsardzības plāna (VOAP) uzdevumu izpildē atbilstoši NATO strukturālajam dalījumam. Tāpat, nākotnē tiek plānots, vēl vairāk palielināt ZS operacionalitāti, turpinot pilnveidot tās struktūru. Viens no tādiem soļiem ir jauna bataljona izveide Bauskā.
Zemessardzes vienības to ģeogrāfiskā izvietojuma un spēju specifikas dēļ ir kritiskas konvencionāla un hibrīdkara draudu novēršanai un neitralizēšanai. Lai celtu Zemessardzes kaujas gatavību tuvākajos gados paredzēts ieguldīt līdz 70 miljoniem eiro lielu finansējumu ekipējuma, personāla un infrastruktūras vajadzībām.
Zemessardzes ietvaros tiks veikta arī vairāku specializētu vienību, kā pretgaisa aizsardzības, prettanku, inženieru, aizsardzība pret masu iznīcināšanas ieročiem un netiešā uguns atbalsta spējas attīstība. Šogad Zemessardzei ir plānota arī ievērojama daudzuma individuālā ekipējuma iegāde, kā arī tiks turpināta zemessargu apmācības intensifikācija, organizējot tās pēc nometņu principa vairāku nedēļu garumā.
Aizsardzības ministrs R.Bergmanis ir paudis apņemšanos apmeklēt visus zemessardzes novadus un iepazīties ar situāciju visos astoņpadsmit zemessardzes bataljonos. Šobrīd ministrs jau apmeklējis zemessargus Jēkabpilī, Aizkrauklē, Kuldīgā, Ventspilī, Skultē Liepājā, Cēsīs, Alūksnē, Jelgavā, Dobelē, Stopiņu novadā, Rēzeknē, Preiļos, Daugavpilī, Valmierā, Gulbenē un Balvos, kā arī iepazinies ar Speciālo uzdevumu vienības (SUV) bāzi Bolderājā un Sauszemes Spēku kājnieku brigādi Kadagā.