Liekā svara vīruss piektdaļai bērnu
Saldināto gāzēto dzērienu patēriņš Latvijas skolēnu vidū būtiski samazinājies, liecina Pasaules veselības organizācijas pētījums.
Šie dati ļāvuši Latviju izmantot Eiropā kā labo piemēru – kā izmaiņas likumos uz labo pusi var mainīt bērnu ēšanas paradumus. Tajā pašā laikā Latvijā arvien pieaug to bērnu īpatsvars, kuri nepietiekami nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm un kuriem ir liekā ķermeņa masa un aptaukošanās.
«Tas ir tikai nepietiekamas fiziskās aktivitātes dēļ,» Neatkarīgajai atbild veselības ministrs Guntis Belēvičs. Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzskata, ka fiziskajai slodzei ir «kolosāls pretspēlētājs – hamburgers, televīzija un dators». Abi ministri vienojušies par trešās sporta stundas ieviešanu, lai arī tam būs jāmaina mācību gada plāns un, iespējams, mācību gads par pāris nedēļām jāpagarina.
Prieka brīdis
Arī Pasaules veselības organizācijas pārstāve Latvijā Aiga Rūrāne uzteic Latviju tieši par sasniegto saldināto gāzēto dzērienu patēriņa samazināšanā – bērni tos lieto ievērojami mazāk. Iepazīstinot ar starptautiskā pētījuma rezultātiem, Briselē Latvija pat izcelta kā labās prakses piemērs. Ko tādu Latvija paveikusi?
2002. gadā saldos dzērienus vismaz reizi dienā Latvijā lietoja 13 procenti meiteņu un 18 procenti zēnu, taču 2010. gadā – vairs tikai vidēji astoņi procenti skolēnu, un visjaunākie dati liecina, ka pašlaik limonādes ik dienu dzer tikai 5 procenti meiteņu un 8 procenti zēnu. A. Rūrāne uzsver, ka kopš 2004. gada Latvijā saldinātiem dzērieniem piemērots akcīzes nodoklis, bet kopš 2006. gada – ierobežota to izplatīšana skolās, tāpēc eksperti velk ciešas paralēles ar šīm likuma izmaiņām un saldo dzērienu lietošanu skolēnu vidū. «Tas ir bijis grūts lēmums, bet dati parāda un pierāda rezultātu,» uzsver A. Rūrāne.
Saldumus turpina ēst
Arī saldumus bērni ikdienā patērē mazāk – kopš 2006. gada par 10 procentiem samazinājies bērnu skaits, kas tos ēd katru dienu. 2010. gadā saldumus katru dienu ēda 37 procenti meiteņu un gandrīz 30 procenti zēnu, bet tagad to dara 33 procenti meiteņu un 22 procenti zēnu. Augļus vismaz reizi dienā ēd 20 procenti zēnu un 27 procenti meiteņu, kas ir nedaudz vairāk nekā 2010. gadā.
Saldumi un mazkustīgums ir iemesli, kāpēc ir augsti rādītāji liekā svara izplatībai skolēnu vidū. Tie gan atšķiras pa vecumu grupām. 11 gadu vecumā liekais svars ir 28 procentiem zēnu (2010. gadā – 23%) un 18 procentiem meiteņu (2010. gadā – 12%), 15 gadu vecumā – 19 procentiem zēnu (2010. gadā – 15%) un 10 procentiem meiteņu (2010. gadā – 9%). Tomēr, ja palūkojas uz pasaules karti, Latvijā liekā ķermeņa masa ir mazāk skolēniem. Īpaši liekais svars ir izplatīts zēniem Dienvideiropā un Ziemeļamerikā. «Diemžēl optimismam nav vietas, jo Latvijā visās vecuma grupās pieaug bērnu skaits ar lieko svaru,» saka pētījuma koordinatore Latvijā Iveta Pudule.
Vai būs trešā sporta stunda?
Lai arī saldināto dzērienu patēriņš samazinās un nedaudz pieaug skolēnu skaits, kas katru dienu ēd augļus un dārzeņus, ar to ir par maz. Ļoti būtiska ir pietiekama fiziskā slodze – diemžēl ar katru gadu samazinās skolēnu skaits, kuri katru dienu vismaz 60 minūtes sporto. Tas ne vienmēr nozīmē profesionālo sportu, bet dažādas fiziskās aktivitātes. Pirms nepilniem desmit gadiem trešdaļa zēnu bija pietiekami fiziski aktīvi, bet tagad tikai piektā daļa, meitenes – tikai 15 procenti. Interesanti, ka samazinājusies ir TV skatīšanās, bet spēļu spēlēšana elektroniskajās ierīcēs ir augsta (34 procenti zēnu, 13 procenti meiteņu), bet nav palielinājusies, izņemot meitenēm. «Ceru, ka ar izglītības ministra atbalstu varēsim mācīt skolās veselīga dzīvesveida pamatus un trešā sporta stunda ir kā minimums,» saka G. Belēvičs. «Par simt procentiem piekrītu veselības ministram – trešajai sporta stundai jābūt, tāpat es atbalstu veselības mācību – tā ir absolūti nepieciešama, tomēr, ja paskatāmies uz mācību plānu, nav kur šīs mācības ielikt – būs jārunā par mācību gada pagarinājumu,» norāda K. Šadurskis. «Būs neapmierinātie, bet liela daļa vecāku būs priecīgi.» Viņaprāt, skolās jāievieš arī dinamiskās pauzes. Pētījums arī apliecina, ka skola sagādā raizes bērnu fiziskai un psihiskai veselībai – 40 procentiem meiteņu vismaz reizi nedēļā sāp galva (24% zēnu), 44 procenti meiteņu un 33 procenti zēnu 15 gadu vecumā izjūt apgrūtinājumu un spriedzi mācībās, turklāt kopš 2010. gada šo skolēnu skaits būtiski pieaudzis.