Finanšu ministrija joprojām cer uz "KVV Liepājas metalurga" restrukturizācijas plānu

Viņš norādīja, ka lēmums par uzņēmuma darbības pārtraukšanu ir "KVV Liepājas metalurga" vadības lēmums un valsts to nevar ietekmēt.

"Joprojām ceram, ka ar "KVV Liepājas metalurgs" izdosies vienoties par uzņēmuma restrukturizācijas plānu, kas prasīs ne tikai valsts atbalstu, bet arī pašu īpašnieku/akcionāru ieguldījumu un vēlmi strādāt," teica Jarockis.

Tāpēc FM ir uzdevusi papildus jautājumus "KVV Liepājas metalurgam" par tā iesniegto restrukturizācijas plānu un ministrija sagaida atbildes, lai jautājums par tālākajām iespējām sadarbībai varētu tikt izskatīts Ministru kabinetā.

Kā ziņots, Ukrainas investori "KVV Group" spiesti pieņemt lēmumu par AS "KVV Liepājas metalurga" rūpnīcas konservāciju, aģentūru LETA informēja "KVV Group" preses sekretāre Nataļja Napadovska.

Šādu lēmumu "KVV Group" vadība pieņēmusi ņemot vērā to, ka saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai - pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei.Pēdējo mēnešu laikā uzņēmuma akcionāri, neraugoties uz grūtībām, centās atjaunot ražošanu, rast konstruktīvu dialogu ar valdību, informēja Napadovska.

Akcionāri izstrādāja "KVV Liepājas metalurgs" parādu restrukturizācijas plānu, un gaidīja, ka valdība sniegs saprotamas atbildes par to, kad tiks pieņemts lēmums piemērot uzņēmuma elektrības rēķiniem samazinātu obligāto iepirkumu komponenti (OIK). "KVV Group vadība vairākkārt uzsvēra, ka uzņēmuma saglabāšanas plāns atbilst arī valsts interesēm.

Šonedēļ pēc valdības sēdes finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) žurnālistiem sacīja, ka pirms pieņemt lēmumu par tālāko rīcību, valdība grib pārliecināties par "KVV Liepājas metalurga" vēlmi turpināt darbu.

"Esam uzņēmuma akcionāriem uzdevuši vairāk nekā 40 papildu jautājumu, lai viņi paskaidro "ĶVV Liepājas metalurga" restrukturizācijas plānu, jo patlaban tas vairāk izskatās pēc uzņēmuma akcionāru vēlmju saraksta, nevis tiek pausta uzņēmuma gatavība strādāt ilgtermiņā," informēja finanšu ministre.

Pēc viņas teiktā, ar papildu jautājumiem valsts vēlas noskaidrot, vai uzņēmums ir gatavas ieguldīt savas darbības nodrošināšanā, kā arī ir uzdoti praktiski jautājumi par metalurģijas uzņēmuma darbību.

""KVV Liepājas metalurga" akcionāriem ir jārēķinās, ka valdība nav gatava pieņemt lēmumu un ceram, ka uzņēmums atbildēs uz papildu jautājumiem, kā arī nezaudēs interesi veikt uzņēmuma restrukturizāciju," piebilda Reziniece-Ozola.

Kā ziņots, "KVV Liepājas metalurgs" 1.martā Valsts kasē iesniedza uzņēmuma restrukturizācijas plānu, ko februāra sākumā pieprasīja valdība. Plānā tiek piedāvāts jauns "KVV Liepājas metalurga" 70 miljonu eiro lielā parāda maksājumu grafiks, kā arī paredzēts uzņēmuma neprofila aktīvu realizācijas plāns. Paredzēts, ka lielākā daļa līdzekļu, kas tiks iegūta no neprofila aktīvu pārdošanas, tiks investēta uzņēmuma velmēšanas ceha modernizācijā, bet atlikušo daļu paredzēts novirzīt "KVV Liepājas metalurga" parādu dzēšanai un apgrozāmo līdzekļu papildināšanai.

Ukrainas "KVV Group" iepriekš paziņoja, ka izskata iespēju apturēt "KVV Liepājas metalurgs" darbu un veikt rūpnīcas konservāciju, ja Ministru kabinets nepieņems kādu konstruktīvu lēmumu. Pagājušajā nedēļā "KVV Liepājas metalurga" īpašnieki "KVV Group" izteica cerību, ka Valsts kase savus atzinumus par uzņēmuma sagatavoto restrukturizācijas plānu valdībā iesniegs iepriekš izziņotajā laikā - līdz 15.martam - un tie būs pietiekami pārdomāti.

Valsts kase informēja, ka pabeigusi izvērtēt metalurģijas uzņēmuma AS "KVV Liepājas metalurgs" iesniegto restrukturizācijas plānu un nosūtījusi uzņēmumam virkni oficiālu jautājumu par šo plānu. Atsaucoties uz Valsts kases pārvaldnieku Kasparu Āboliņu, Valsts kases pārstāve Eva Dzelme norādīja, ka šis plāns drīzāk esot dēvējams par uzņēmuma akcionāru vēlmju sarakstu un tajā nav neviena vērā ņemama piedāvājuma, kā uzņēmums varētu strādāt turpmāk.