Šī latviešu jaunieša apbrīnojamais optimisms sajūsmina daudzus; vēl gan nepieciešama palīdzība

Nelaime ar 19 gadus veco Ričardu notika pirms gada, 9.martā. Pēkšņi. Uz Gaiļezeru viņu atveda ar „ātrājiem”. Pareizu diagnozi uzstādīt neizdevās. Ārsti mammai teica, ka Ričardam ir nieru iekaisums un izrakstīja, neveicot pietiekamu apskati. Viņš sūdzējās arī par tiprstošu sajūtu kājās, taču tam neviens nepievērsa uzmanību. Tikai tad, kad viņu otro reizi ar spēcīgām sāpēm atveda uz slimnīcu, tika izsaukts neirologs. Bet laiks jau bija palaists vējā.

Kā noskaidrojās vēlāk, tas bija spinālais insults – asinsrites traucējumi muguras smadzenēs. Smaga slimība, kuras dēļ nepieciešama pēc iespējas ātraka hospitalizācija. Šāda veida insults parasti noved līdz ratiņkrēslam. Tā notika arī ar Ričardu.

Jau veselu gadu šis skaistais un talantīgais jaunietis ir pieķēdēts ratiņkrēslam. Viņš tic, ka varēs atkal piecelties kājās un sākt staigāt. Taču bez apkārtējo atbalsta viņam netikt galā.

Kā savākt 108 parakstus?

Ričards ar vecākiem dzīvo parastā divistabu dzīvoklī deviņstāvu mājā, devītajā stāvā. Ričardam vienmēr ir paticis dzīvot tik augstu, pat neskatoties uz to, ka mājā salūza lifts. Bet tagad Ričards ir kļuvis par ķīlnieku – vecais lifts ik pa laikam nestrādā, bet kā citādi tikt lejā ar ratiņkrēslu? Arī mājās, starp durvīm, ratiņkrēsls iesprūst.

Turklāt ģimene nevar panākt, lai pie mājas tiek paplašināta stāvvieta invalīdiem – ir nepieciešams iedzīvotāju kopsapulces lēmums. Ričarda tētis orgainzēja tādu sapulci, un visi, kas ieradās, parakstījās par to, ka neiebilst. Taču nesen tika saņemta atteikuma vēstule no Rīgas namu pārvaldnieka. Daļa personu, kas parakstīja dokumentu, zemes grāmatā nav reģistrēti kā īpašnieki. Dažos dzīvokļos oficiāli ir divi vai vairāk īpašnieku. Lai tiktu pienemts lēmums, ir nepieciešams savākt visu 108 dzīvokļu visu īpašnieku parakstus. Kas ir absolūti nereāli, jo daudzi dzīvokļi tiek izīrēti, bet īpašnieki dzīvo citur.

Principā tāda pieeja ir ņirgāšanās. Iedomājieties cilvēku ratiņkrēslā, kas „ķers” 108 dzīvokļu īpašniekus un aicinās viņus uz sapulci. Ļoti gribas paskatīties uz tiem, kas izdomāja šādus noteikumus.

Kad dzīve apgriezusies kājām gaisā

Ričardam ir parasta latviešu ģimene, tētis strādā ostā, mamma bērnudārzā. Tētis ar lepnumu izrāda dēla skolā iegūtās medaļas, diplomus no olimpiādēm, atzinības rakstus... Bet vēl Ričards ļoti labi dzied, spēlē šahu un klavieres, mācās angļu valodu un nodarbojas ar koka amatniecību.

Visa ģimenes dzīve apgriezās kājām gaisā vienas dienas laikā. „Patlaban viss ir pieskaņots Ričardam. Viņš burtiskā nozīmē ir nonācis mūsu rokās,” saka mamma Anda.

Pārsteidzoši, taču ģimene šodien nevaino ārstus, neceļ pretenzijas. Tas nepalīdzēs. Taču viņiem ir ļoti grūti tikt galā ar šo nelaimi. Piemēram, noskaidrojās, ka, saskaroties ar parastu insultu, rehabilitācija tiek apmaksāta, bet spinālā insulta gadījumā, kāds bija Ričardam, ne. Kad notika nelaime, Ričards kļuva 18 gadus vecs un viņu vairs nevarēja pieskaitīt pie bērnu bezmaksas programmām. Tobrīd viņam pat nebija atvieglojumu, kas pienākas invalīdiem, jo dokumentu noformēšana prasa daudz laika.

 Vecāki ir ļoti pateicīgi cilvēkiem, kas pagajušajā gadā atsaucās uz lūgumu palīdzēt – ziedot.lv tika savākti līdzekļi rehabilitācijai.

Zēns patiešām centās, lai varētu sēdēt, vadīt ratiņkrēslu, uzrāpties gultā. Viņš katru dienu pilda vingrojumus kājām un mugurkaulam, maziem solīšiem virzoties uz priekšu.

 Vairāk labu cilvēku

Pagājušā gada laikā Ričards absolvēja ģimnāziju, veiksmīgi nokārtoja eksāmenus un iestājās RTU programmētājos. Vinam ir daudz draugu.

Kad notika nelaime, Rīgas 3. ģimnāzijas skolotāji un audzēkņi sarīkoja labdarības koncertu, lai palīdzētu Ričardam. Tradicionālajos absolventu svētkos klasesbiedri pārnēsāja Ričarda ratiņkrēslu un palīdzēja viņam sajusties tādam pašam kā citi. Arī tagad pereodiski draugi ņem Ričardu sev līdzi – uzspēlēt biljardu vai šahu.

Arī jaunie kursabiedri, ja ir nepieciešamība, burtiski pārnēsā Ričardu ar visu ratiņkrēslu uz rokām, ja priekšā ir kāpnes.

Mamma Anda ļoti uztraucas, kad stāsta par notikušo: „Tik negaidīti viss notika. Nekas neliecināja par nelaimi. Bet jūs obligāti, obligāti pastāstiet par tiem, kas mums plaīdzēja. Labu cilvēku blakus bija tik daudz! Tā ir milzīga laime.”

Viņa izsaka pateicību skolai, skolotājiem, draugiem, paziņām un nepazīstamiem cilvēkiem, kas palīdzēja. Lai palīdzētu Ričardam, iesaistījās arī Kristiešu radio. Tāpat viņam ir uzradies savs „enģelis” – skolotājs Vilis Stubelis. Viņš ir kļuvis par Ričarda krusttēvu.

 „Krusttēvs vienmēr ir blakus, viņš pat brauca ar zēnu uz konsultāciju Vācijā, jo tobrīd Ričarda tētis pats saskārās ar smagu operāciju un nevarēja aizbraukt,” teju ar asarām acīs saka mamma.

„Ļoti labs ārsts Ričardam bija Gaiļezerā. Un divu mēnešu rehabilitācija Vaivaros, protams, deva labus rezultātus. Taču izrakstīja viņu no Vaivariem, atbraucām mājās un domājām – un ko tagad. Neviens neko neteica. Visu informāciju nākas meklēt pašiem. Piemēram, bezmaksas ratiņkrēsls salūza ļoti ātri. Rindā uz valsts apmaksātu ratiņkrēslu stāv vairāk nekā 700 cilvēki. Cik gadi ir jāgaida? Nejauši mēs uzzinājām par zviedru centru, kur var iegūt ratiņkrēslu bez maksas – kā palīdzību no Zviedrijas. Bet daudzi nezina.”

Ričarda nelaime ir saliedējusi ģimeni.

„Pirms tam katrs dzīvoja savu dzīvi, vakarā katrs savā stūrī nodarbojās ar savām lietām. Tagad visi ir ap mani, mēs visi esam kopā,” smaida Ričards. Viņš vispār bieži smaida, cenšoties atrast visur savus plusus. Taču acis gan ir bēdīgas.

Lai turpinātu rehabilitāciju ar jaunajām ortozēm, stiprinātu muskulatūru un atjaunotu impulsus Ričardam ir nepieciešams tikpat intensīvu rehabilitāciju turpināt. 

Ričarda ģimene ļoti lūdz līdzcilvēku palīdzību, lai Ričardam dotu iespēju staigāt.  Nepieciešamas 16 fizioterapijas nodarbības ik mēnesi, regulāri biofeedback treniņi vismaz 6 reizes mēnesī,  4 reizes mēnesī  peldēšana, osteopātiskā ārstēšana 2 reizes mēnesī, un vismaz 5 masāžas ik mēnesi. Tas kopumā mēnesī izmaksā vismaz 1000 EUR, gadā kopumā vismaz 12000 EUR.

Labdarības tālrunis 9 000 63 83 (1.42 eiro par zvanu) strādā, lai palīdzētu Ričardam.

Ziedot iespējams arī ziedot.lv mājaslapā.

http://www.ziedot.lv/palidziba-ricardam-maurinam-2383

 Zaļā lampa – žurnālistu Olgas Avdēvičas un Ritas Troškinas raidījums, kas veidots Radio Baltkom sadarbībā ar ziedot.lv un Borisa un Ināras Teterevu fondu un iznāk radio Baltkom ēterā katru otrdienu.

P.S. Vēstuli ar atteikumu ierīkot inavlīdu stāvvietu pie mājas mēs nosūtījām Rīgas domei ar lūgumu palīdzēt un principā pievērst uzmanību šādai problēmai, lai pārskatītu sistēmu.