Veselības apdrošināšana: vai tiks tālāk par darba grupām?
Viena darba grupa valdībā, viena darba grupa Finanšu ministrijā un viena – Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Mērķis izvērtēt iespējas un piedāvāt risinājumus veselības obligātās apdrošināšanas ieviešanai. Vai šoreiz izdosies tikt tālāk par darba grupām un viest pārmaiņas veselības nozarē, kuras finansējums šogad attiecībā pret iekšzemes kopproduktu nokrities vēsturiski zemu?
Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, jo darba grupas pat īsti nav sākušas darbu un neviens nevar pateikt, kādu virzību varētu iegūt jaunā koncepcija. Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā valdība ir apņēmusies izstrādāt obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modeli, nosakot veselības obligāto iemaksu bāzes avotu un likmes apmēru. Lai to izdarītu, valdības paspārnē izveidota darba grupa, kurā par veselības apdrošināšanu jāspriež ekspertiem no Labklājības, Veselības un Finanšu ministrijām, kā arī citām iestādēm, taču pagaidām neviena darba grupas sanāksme vēl nav notikusi. Savu darba grupu veido arī Saeimas deputāti – viens no iniciatoriem, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks (Vienotība) norāda, ka darba grupa plāno pārskatīt vēlreiz Saeimas savulaik noraidīto Veselības aprūpes finansēšanas likumu un atrast noderīgas lietas, kuras varētu iekļaut jaunajā likumā. Piemēram, tas varētu būt tās iedzīvotāju kategorijas, kuras apdrošinātu valsts, jo pirms diviem gadiem pie šā jautājuma strādāts ļoti pamatīgi. R. Ražuks ir pārliecināts: šoreiz būs politiskā griba veselības apdrošināšanu ieviest.
No aizmirstības Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē otrdien patiešām tika izcelts 2014. gada likumprojekts (kā skarbi Saeimas sēdē izteicās deputāte Ingūna Rībena – «no miskastes», ar to domājot savulaik nepārdomāto attieksmi un rīcību pret ministres I. Circenes ieguldīto darbu šā likuma tapšanā). 2014. gadā Saeimā tika iesniegts jauns likums, ko pēc ilgām diskusijām bija pieņēmusi valdība, taču tas tālāk par pirmo lasījumu netika. Likuma virzītāji saskārās ar milzīgu reakciju pret likumu, kas paredzēja veselības aprūpes pakalpojumus sasaistīt ar nodokļu nomaksu. «Veselības nodoklis ir tikai viens no veidiem, var iezīmēt noteiktu daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un to nosaukt par veselības nodokli, var citādāk,» tagad saka I. Circene. Viņa atzina, ka likuma nevirzīšana tālāk apstiprināšanai norādīja uz politisko gribas trūkumu šo jautājumu risināt. «Nāca vēlēšanas, domāju, ka politiķi saprata, ka viņi nevar pateikt kādam – nedosim tev veselības aprūpes pakalpojumus.» Bijusī ministre arī uzskata: pēdējie gadi pierāda, ka politiski ir neiespējami sasniegt mērķi, ko valdība pati sev noteikusi – pretēji vienošanai nav veselībai papildu finansējuma.
Tagad skaļāk izskan ideja par sociālo iemaksu novirzīšanu veselībai, par to pozitīvi izteicies labklājības ministrs Jānis Reirs. Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna (Vienotība) jautāja par principu: vai mums jārunā par papildu naudu veselības nozarei vai par veselības aprūpes finansēšanas sistēmas maiņu? « Divi atšķirīgi jautājumi. Mēs neesam pret daļas sociālā budžeta novirzīšanu veselības nozarei, bet gribam redzēt – kam? Veselības ministrijai jādod skaidra atbilde – kā veselības budžets tiek izlietots šobrīd,» teica K. Korna. Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks (ZZS) sacīja, ka 1. jūlijā valdības darba grupai jānāk klajā ar savu redzējumu, bet līdz tam «ceram sagaidīt Pasaules Bankas pētījumu par veselības nozari, kas būtu pirmais solis».
Arī Finanšu ministrijas pārstāvji, kuri pašlaik auditē veselības nozares finansējumu, lietoja tādu teicienu «ļoti daudz nezināmā», no kā rodas loģisks jautājums – kā vispār tiek plānots budžets, ja pēkšņi vairs neviens nezina, ka tiek tērēta nauda? «Papildu nauda esošajām vajadzībām un vēl jaunajai sistēmai – apšaubu, ka tā varēs. Lielas cerības liekam uz esošās bāzes izvērtēšanu, jo veselības budžets tikai ar katru gadu pieaug,» izteicās Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra. Absolūtos skaitļos veselības budžets ir par pāris miljoniem lielāks, taču attiecībā pret IKP tas ir zemākais pēdējo desmit gadu laikā (2,8% no IKP), Neatkarīgajai apliecina Veselības ministrijā.
Ko apņēmusies VALDĪBA?
Jāreformē veselības aprūpes finansēšanas sistēma, lai sekmētu iedzīvotāju veselības saglabāšanu un uzlabošanu
Izstrādāsim obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modeli, nosakot veselības obligāto iemaksu bāzes avotu un likmes apmēru
Avots: Ministru kabinets