Saskaņā ar Eiropas Savienības pārvietošanas programmu Latvija uzņēmusi vien sešus patvēruma meklētājus, taču jau tagad identificētas problēmas, kas kavē uzņemto personu integrāciju. Trūkstot procesā iesaistīto ministriju darba koordinatora un traucē Nacionālās apvienības prasība nesamazināt patvēruma meklētājiem prasības par valsts valodas zināšanām.
Saeimas Nodarbinātības apakškomisijai uzklausot patvēruma meklētāju integrācijā iesaistītos dienestus, kārtējo reizi aktualizējās jautājums par bēgļa vai alternatīvo statusu saņēmušo personu valodas zināšanām.
Proti, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Elite Krese vērsa komisijas uzmanību uz to, ka šobrīd uzņemtie pieaugušie patvēruma meklētāji būtu gatavi jau uzsākt darbu Alojā, taču viņiem šādu iespēju liedz noteikumi, kas no viņiem paģērē noteiktu valodas apguves līmeni. Pēc viņas domām, būtu lietderīgāk, ja oficiālu statusu saņēmušajiem patvēruma meklētājiem dotu iespēju darbu uzsākt, vēl nesasniedzot tam nepieciešamo valodas apguves līmeni.
Tādās pašās domās ir arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze PētersoneGodmane. «Ja mēs šai integrācijas programmai vēlamies kaut kādus augļus, tad darbs ir tā vide, kur tas notiek,» saka augstā ierēdne. Viņa atgādināja, ka ar identisku ierosinājumu integrācijas programmu veidojošā darba grupa klajā nāca jau tās veidošanas laikā, taču iecere atdūrās pret Nacionālās apvienības kategorisku noraidījumu. «Tas bija ļoti politisks jautājums,» teica I. PētersoneGodmane.
Viņa uzskata, ka valodas apgūšanas turpināšana pēc darba uzsākšanas būtu efektīvāka, turklāt tās personas, uz kurām atvieglojumi būtu attiecināmi, ir ļoti skaidri identificējamas, tādējādi draudus latviešu valodai neradītu.
Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais apakškomisijas vadītājs Andris Bērziņš uz šiem ierosinājumiem nereaģēja, bet Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka apvienība neredz iespēju atteikties no savām prasībām nepieļaut valsts valodas vājināšanu. Šāds punkts iekļauts arī jaunās valdības koalīcijas sadarbības līgumā, kas nozīmē, ka bez valdības sašūpošanas ne ZZS, ne Vienotība patvēruma meklētāju integrācijā iesaistīto sniegtos padomus realizēt nevar.
Otru nepilnību – darbību koordinatora trūkums –, uz kuru norādīja integrācijas programmā iesaistīto ministriju pārstāvji, komisija apņēmās atrisināt tuvākajā laikā.
Darbojoties ar ES pārvietošanas programmā uzņemtajiem patvēruma meklētājiem un nelegālajiem imigrantiem, konstatēts, ka iesaistītie dienesti un ministrijas vēl nav pielāgojušās jaunajiem apstākļiem un nespēj darboties koordinēti, kas kavējot katras personas datu apstrādi un tai piemērotākās integrācijas programmas izstrādi.
Tādēļ komisija nolēma, ka rakstīs vēstuli premjerministram Mārim Kučinskim, lai šo problēmu risināšanai bez jaunas iestādes izveidošanas tiktu norīkots koordinators. Izglītības un zinātnes, Labklājības un Kultūras ministriju pārstāvji koordinatora pienākumiem vienbalsīgi virzīja I. PētersoniGodmani. Arī A. Bērziņš slavēja viņas veikumu integrācijas programmas veidošanas laikā un teicās, ka vēstulē M. Kučinskim šim pienākumam rekomendēs tieši viņu.
Jau vēstīts, ka Latvija no Grieķijas un Itālijas apņēmās uzņemt 531 patvēruma meklētāju. Pagaidām uzņemtas tikai sešas personas. Tādēļ, lai pildītu apņemšanos, Latvijai turpmāk ik mēnesi jāuzņem aptuveni 30 patvēruma meklētāju.