Šā gada budžets netiks mainīts, bet zemākas ekonomikas izaugsmes prognozes var ietekmēt 2017.gada budžetu, šodien žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Kā ziņots, Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 2016.gadam no iepriekš lēstajiem 2,7% uz 2,3%.
Reizniece-Ozola atzina, ka vēl nav iepazinusies ar Latvijas Bankas argumentiem, kāpēc ekonomikas izaugsmes prognozes tiek samazinātas. Viņa piebilda, ka ekonomikas izaugsmes prognožu veidošana ir process, kurā Latvijas Banka konsultējas ar Finanšu ministriju (FM). Arī iepriekšējā izaugsme 3% apmērā tika saskaņota ar Latvijas Banku.
"Jo mazāka ir ekonomikas izaugsmes prognoze, jo mazāk būs valsts budžeta līdzekļu attīstībai. Katrā ziņā šā gada budžets nebūs jāgroza, bet prognoze pavisam noteikti ietekmē nākamā gada budžetu. FM koordinēs ar Latvijas Banku rīcību, lai nonāktu līdz īstajam budžeta veidošanā izmantojamam izaugsmes prognozes ciparam," piebilda finanšu ministre.
Ministre arī skaidroja, ka izaugsmi var veicināt Eiropas Savienības (ES) fondi. FM patlaban strādā, lai jau šogad sagatavotu gandrīz visu ES fondu programmu noteikumus.
"Esmu ar katras nozares ministriem izrunājusi problēmjautājumus, lai programmas ātrāk palaistu. Temps ir palielināts, un man ir optimistisks noskaņojums," bilda Reizniece-Ozola.
Komentējot slikto nodokļu iekasējamību gada sākumā, finanšu ministre atzina, ka janvārī satraucošas pazīmes bija pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas neizpildē, taču februārī šī nodokļa iekasēšana uzlabojās. Tiesa, sliktāka situācija saglabājas ar nodevu iekasēšanu. "Kopumā budžets pildās labi," pauda finanšu ministre.
LETA jau rakstīja, ka, Latvijas Bankas vērtējumā, 2015.gadā saglabājās mērens Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps - IKP gada pārmaiņu temps saskaņā ar sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem bija 2,6%. 2015.gada 4.ceturksnī ekonomikas attīstība jūtami sabremzējās, apliecinot augsto nenoteiktību un riskus, ko rada ārējās vides faktori.
Slikto rezultātu gada pēdējā ceturksnī galvenokārt noteica investīciju un eksporta apjomu kritums no izlietojuma puses un būvniecības un finanšu pakalpojumu pievienotās vērtības kritums, kā arī neliels kritums apstrādes rūpniecībā no ražošanas puses. Lai gan Latvijas Banka jau 4.ceturksnim bija prognozējusi lēnāko izaugsmi gada laikā, paziņotais kritums par 0,3% pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bija negatīvs pārsteigums. Būtiski vājākais gada pēdējais ceturksnis arī lielā mērā nosaka 2016.gada IKP prognozes pasliktinājumu, skaidro centrālā banka.